×
Mobilā versija
Brīdinājums +18°C
Vilis, Vilhelms
Pirmdiena, 28. maijs, 2018
20. aprīlis, 2018
Drukāt

Kredītņēmēji panāk “ģimenes bankrota” atjaunošanu (1)

Foto - LETA/Evija TrifanovaFoto - LETA/Evija Trifanova

Ilustratīvs foto.

Maksātnespējas likumā izdevies atjaunot iedzīvotājiem izdevīgo “ģimenes bankrotu”, ko iepriekš Saeimas deputāti no Maksātnespējas likuma bija svītrojuši. Turpretim ierosinājums saīsināt termiņu, kādā fiziskas personas maksātnespējas process īstenojams, nav guvis atbalstu, jo kopējā situācija valstī uzlabojoties un deputātiem esot jādomā arī par komercbankām. “Pēc Saeimas sēdes, kurā skatīti grozījumi Maksātnespējas likumā, par deputātu absurdo pozīciju Latvijas kredītņēmēju asociācija pauž sašutumu,” vēsta Latvijas kredītņēmēju asociācija (LAKRA).

Ceturtdien, 19.aprīlī Saeima otrajā lasījumā skatīja grozījumus Maksātnespējas likumā. Tajā skaitā ierosinājumu vismaz par 12 mēnešiem – līdz 2 gadiem, saīsināt termiņu, kādā privātpersona var pabeigt savu maksātnespējas procesu. Tas likumprojektā bija iekļauts pēc kredītņēmēju asociācijas uzstājīga darba. Tāpat pēc LAKRA iniciatīvas notika balsojums par “ģimenes bankrota” atjaunošanu, ko iepriekš deputāti no Maksātnespējas likuma bija svītrojuši. Pēc Saeimas sēdes LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst, ka balsojuma rezultātu grūti vērtēt kā apmierinošu.

“Ir labi, ka mums izdevies atjaunot “ģimenes bankrotu”. Tas vienas ģimenes locekļiem ļauj maksāt vienu kopēju atlīdzību maksātnespējas procesa administratoram, vienas minimālās mēnešalgas apmērā, nevis katram savu. Klāt nākusi gan norma, ka “ģimenes bankrots” pieļaujams vien gadījumos, kad ģimenei ir kopīgas saistības vismaz 5000 eiro apmērā, kas iepriekš likumā nebija paredzēts. Taču pieņemam, ka šai normai ir objektīvs pamatojums un pret to neiestājamies. Tomēr tas ir arī mūsu vienīgais panākums. Ierosinājums no 3 uz 2 gadiem saīsināt maksimālo termiņu, kādā fiziskas personas maksātnespējas process īstenojams, atbalstu neguva. Šī norma ir būtiska simtiem tūkstošu cilvēku, kuri varētu ātrāk atbrīvoties no bezcerīgām saistībām un kļūt ekonomiski aktīvi. No tā visa ieguvums būtu arī valstij, tādēļ deputātu piekāpšanās komercbanku lobija priekšā šķiet absurda. Pēc Saeimas sēdes rodas priekšstats, ka vairums deputātu vispār neapzinās valsts un tās iedzīvotāju realitāti. Ceram, ka frakcijas piekritīs ar mums tikties un ticam, ka, redzot objektīvus datus, vismaz kāda no partijām viedokli mainīs un atkārtoti uz izskatīšanu Saeimā virzīs mūsu priekšlikumus par maksātnespējas procesa termiņa samazināšanu,” teic Jānis Āboliņš.

LAKRA vēsta, ka Latvijas Kredītņēmēju asociācijas virzītos grozījumus Maksātnespējas likumā, Saeimā iesniedza un vēlāk arī no tribīnes aizstāvēja frakcijas “Saskaņa” priekšsēdētāja biedrs Igors Pimenovs. Savukārt pret tiem iestājās Nacionālās apvienības deputāts Gaidis Bērziņš, kurš kā sasniegumu uzsvēra, jau šobrīd īstenotos apmēram 6000 privātpersonu maksātnespējas procesus. Turklāt panākums esot vēl pusotrs tūkstotis cilvēku, kas situāciju atrisinājuši, izmantojot banku piedāvāto vienošanos.

“Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka situācija ir laba un paliek aizvien labāka, savukārt, padarot maksātnespējas procesu pieejamāku un ātrāku, valsts būtiski kaitētu kredītiestādēm, jo lielākoties maksātnespējas procesā cilvēki savas saistības pilda, norādot minimālo algu. Deputātu uzdevums esot līdzsvarot iedzīvotāju un kredītiestāžu intereses, tādēļ jebkāds termiņu samazinājums būtu nepieļaujams. Šāda pozīcija liecina: deputāti neapjauš patieso valsts un tās iedzīvotāju finanšu situāciju,” sašutis ir Jānis Āboliņš.

Viņš uzsver, šobrīd pie tiesu izpildītājiem aktīvā piedziņā ir 420 tūkstoši izpildlietu par kopējo summu virs 5,5 miljardiem eiro. Saskaņā ar Latvijas Bankas kredītreģistru saistības ir 721 tūkstotim personu no kurām saistību kavējumi ir 25% jeb 144 tūkstošiem personu. Tam klāt vēl būtu jāskaita visi cedētie kredīti, kuri šajā datu bāzē vairs neparādās, tāpat kā neparādās miljonos mērāmie dati par saistību kavējumiem no nebanku kreditētājiem.

“Iedzīvotāju parāda nasta ir mērāma miljardos, bet Saeimas deputāts operē ar dažiem tūkstošiem, kas nav pat “saujiņa” pozitīvo piemēru. Turklāt kā deputāts var pārmest faktu, ka vairums iedzīvotāju maksātnespējas procesu īsteno, pildot saistības no minimālās algas, ja valsts oficiālā statistika liecina – 54% strādājošo atalgojums ir minimālā alga? Kā šādos apstākļos deputāts no Saeimas tribīnes var sacīt, ka situācija strauji uzlabojas, bet “maigāki” maksātnespējas nosacījumi sagraus bankas?!” sašutis ir Jānis Āboliņš.
Viņš akcentē, ka, bankai, kas gadā no maksātnespējas procesa saņem nedaudz virs 1700 eiro, ja pieņem, ka saistības tiek segtas no minimālās algas, nav faktiski nekas. Turpretim cilvēkam šis gads, kad viņš varētu atgriezties aktīvajā ekonomikā, ir būtisks, tāpat kā cilvēkam ir būtiski arī tie 1700 eiro. To ņemot vērā, LAKRA turpinās darbu, lai termiņš kādā maksātnespējas process īstenojams tiktu saīsināts vismaz līdz 2 gadiem.

“Katrai no Saeimas frakcijām lūgsim tikšanos, lai varam sniegt informāciju par situāciju valstī. Ar oficiāliem datiem centīsimies skaidrot to, kāda ir iedzīvotāju finanšu situācija un ticam, ka mums izdosies kliedēt utopiju, kurā, acīmredzot, šobrīd dzīvo vairums politiķu. Ticam, ka būs arī deputāti, kas uz trešo Maksātnespējas likuma grozījumu skatījumu mūsu priekšlikumu par termiņa samazinājumu iesniegs arī Saeimā,” tā Jānis Āboliņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Naciķis gaidis bērziņš 15 gadu laikā ir tikai un vienīgi pretdarbojies iedzīvotāju interesēm

Draugiem Facebook Twitter Google+