Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
23. marts, 2012
Drukāt

Kreditori: “Krājbankas” administrators ignorē kreditoru intereses

krajbanka23

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kura pārstāv vairākus privātos maksātnespējīgās AS “Latvijas Krājbankas” (“Krājbanka”) kreditorus, Rīgas apgabaltiesai iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt “Krājbankas” maksātnespējas procesa administratoru – SIA “KPMG Baltics”.

Pēc apvienības domām, administratora līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus “Krājbankas” maksātnespējas procesā.

Privāto kreditoru pārstāvis sūdzībā tiesai norādījis uz administratora likumpārkāpumiem un ar likumu noteikto pienākumu nepildīšanu, proti, administrators nenodrošina maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu.

Kreditoru aizstāvības apvienība uzskata, ka, pirmkārt, ar savu darbību un bezdarbību maksātnespējas procesa administrators ir panācis “Krājbankas” sanācijas procesa priekšlikumu noraidīšanu, lai arī sanācija ir vienīgā iespēja kreditoriem pilnībā atgūt savus ieguldītos naudas līdzekļus.

Apvienība uzskata, ka administrators nav ievērojis Kredītiestāžu likuma prasības attiecībā uz sanācijas procesa iespējamību.

“Kredītiestāžu likums paredz iespēju ikvienam kreditoram sagatavot un iesniegt sanācijas plāna priekšlikumu, taču administrators darīja visu, lai kreditoriem nebūtu iespēju šādu priekšlikumu sagatavot – neatbildēja uz vēstulēm un lūgumiem pēc informācijas, kas nepieciešama sanācijas plāna sagatavošanai. Apvienība janvāra laikā nosūtīja trīs vēstules administratoram, uz kurām netika saņemtas atbildes. Līdz ar to kreditoriem savu sanācijas priekšlikumu nācās balstīt faktiski uz presē publicētu neoficiālu informāciju. Un vēlāk administrators publiski paziņo, ka neviens no sanācijas priekšlikumiem nav kvalitatīvs un pamatots,” norāda apvienības pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Avotiņš.

Kreditoru apvienība uzskata, ka šāds cinisms ir ne tikai necieņas izrādīšana “Krājbankas” noguldītājiem, bet arī likuma pārkāpums, kas skaidri parāda administratora nespēju veikt savus pienākumus – nodrošināt kreditoru intereses. Kreditoru pārstāvji savā sūdzībā tiesai norāda, ka līdz pat šim brīdim no administratora nav saņemta atbilde par sanācijas priekšlikumu pēc būtības.

Apvienība uzskata, ka, ignorējot sanācijas iespēju, administrators mērķtiecīgi cenšas panākt “Krājbankas” bankrota procedūras pasludināšanu, kas ir pretrunā kreditoru interesēm.

Otrkārt, bankas maksātnespējas procesa administrators nav izpildījis pienākumu sniegt informāciju par maksātnespējas procesu kreditoru sapulcei, kuras kompetencē ir arī sanācijas plānu apstiprināšana vai noraidīšana, norāda kreditoru apvienība.

“”Krājbankas” maksātnespējas procesā nav izveidota kreditoru sapulce, līdz ar to administrators, neinformējot kreditorus, praktiski vienpersoniski lemj par bankas tālāko likteni. Kreditoru rīcībā ir tikai medijos un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā pieejamā informācija. Kreditori nevar pārliecināties, vai administrators vispār ir veicis bankas finansiālā stāvokļa izvērtēšanu, vai arī kādas trešās personas interesēs maksimāli veicinājis bankas bankrota procesa uzsākšanu,” norāda Avotiņš.

Treškārt, kreditorus satrauc medijos izskanējusi informācija, ka administratora ieinteresētība bankas bankrotā ir tieši saistīta ar atlīdzības apmēra atšķirībām ar sanācijas procesa administrēšanu, kas neparedz tik dāsnu atalgojumu.

“Sanācijas procesā administrators saņem amata atlīdzību 20 minimālo mēneša algu apmērā jeb 4000 latus mēnesī. Savukārt publiski pieejamajos “Krājbankas” darbības pārskatos redzams, ka janvārī un februārī administratora un administratora palīga atlīdzība veidojusi 409 427 latus. Kopumā maksātnespējas process februārī izmaksājis vairāk nekā 1,5 miljonus latu, bet administratora atgūtie aktīvi veido tikai nepilnus 3,4 miljonus latu,” skaidro Avotiņš.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība norāda, ka atlīdzības un atgūto aktīvu attiecība jau patlaban neizprotamu iemeslu dēļ atbilst bankrota procesa administrēšanas izdevumu apmēram. Taču tiesa vēl nav lēmusi par bankas bankrota procesa uzsākšanu.

Ceturtkārt, tikai bankrota procedūras ietvaros ir iespējams atsavināt maksātnespējīgas kredītiestādes mantu – kustamo un nekustamo, taču, salīdzinot bankas darbības pārskatus par situāciju 23.decembrī, kad tika apstiprināts administrators, un 31.janvārī, redzams, ka kopējais aktīvu apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 24 miljoniem latu.

Piektkārt, administrators neievēro Kredītiestāžu likuma normas, kas nosaka, ka fiziska persona vai juridiskas personas pilnvarota fiziska persona drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora pienākumus tikai vienā maksātnespējas procesā. Taču maksātnespējas procesa administrators Jānis Ozoliņš, kuru pilnvarojis administrators “KPMG Baltics”, veic administratora pienākumus vēl 16 neizbeigtos maksātnespējas procesos. Par to liecina publiski pieejamie Uzņēmuma reģistra Maksātnespējas reģistra dati, norāda Avotiņš.

“Tas ir ne tikai pretlikumīgi, bet arī tiešs pierādījums tam, kādēļ “Krājbankas” maksātnespējas process tiek īstenots nekvalitatīvi un neprofesionāli, kā rezultātā cieš kreditori, kuriem acīmredzot cerības saņemt atpakaļ savu ieguldīto naudu ar katru dienu samazinās,” sašutumu pauž kreditoru apvienības valdes loceklis Valdis Savickis.

Privāto “Krājbankas” kreditoru pārstāvis – Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība – lūdz tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, FKTK atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 29.martā paredzējusi vienā lietā skatīt pieteikumu par “Krājbankas” bankrota procedūras sākšanu, kā arī sūdzības par administratoru SIA “KPMG Baltics”.

Kā ziņots, SIA “Veiksmes līzings” vērsies tiesā ar sūdzību par “Krājbankas” administratora rīcību, apšaubot administratora darbības, kas tiek veiktas maksātnespējas procesā un pārmetot administratoram to, ka viņš necenšas bankas īpašumus pārdot izsolē par iespējami dārgāku cenu, bet gan apzināti to samazina, lai kreditorus atstātu bez ienākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, “Veiksmes līzings” “Krājbankas” lietā ir pieteicēja statusā, savukārt trešās personas statusā minētajā lietā ir bijušais Rīgas mērs un “Krājbanka” kreditors Andris Ārgalis, kurš apgabaltiesu lūdzis atcelt bankas administratoru “KPMG Baltics”.

Trešās personas statuss ir arī Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienībai un divām to pārstāvošām fiziskām personām, papildināja Bērziņš.

Tiesas pārstāvis informēja, ka tiesa paredzējusi skatīt pieteikumu par “Krājbankas” bankrota procedūras uzsākšanu un sūdzības, taču viņš nekonkretizēja ne sūdzību iesniedzēju ne tās saturu, uzsverot, ka tie ir lietas materiāli, kas nav publiski pieejami.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī “Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu.

Bankas administrators SIA “KPMG Baltics” “Latvijas Krājbankas” bankrota pieteikumu tiesā iesniedza 23.februārī. Rīgas apgabaltiesa šo bankrota pieteikumu paredzējusi izskatīt 29.martā plkst.11.

No “Latvijas Krājbankas” kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+