Kreimenes ziemā 0
“Oktobra beigās izraku sakneņus un noliku pagrabā smiltīs. Tagad varētu modināt, bet… kā to dara? Kādā augsnē jāstāda, kāds ir laistīšanas un mēslošanas režīms? Droši vien jāsagādā arī kāds papildu apgaismojums, citādi izstīdzēs. Kā pareizi rīkoties, lai tās būtu veselīgas, ar tumši zaļām lapām, nevis bālas un samocītas?
Cik ilgs laiks paiet, līdz uzplaukst ziediņi?” Guna S. Kuldīgas novadā
Parasto kreimeņu jeb maijpuķīšu (Convallaria majalis), tāpat dažādu sīpolpuķu uzziedināšana Latvijā bija ļoti populāra nodarbe pagājušā gadsimta sešdesmitajos septiņdesmitajos gados. Tolaik ar to noņēmās daudzi individuālie audzētāji, izdevās arī labi nopelnīt. Tagad tā drīzāk varētu būt darbošanās pašu priekam. Par piemērotāko uzziedināšanai atzīta šķirne ‘Grandiflora’ un tai līdzīgā ‘Fortin’s Giant’ (daži uzskata, ka tā ir viena un tā pati šķirne).
Mežā raktas nederēs
– Agrai uzziedināšanai derīgi stādi ar labi attīstītiem, spēcīgiem ziedpumpuriem. Maijpuķītēm tādi izveidojas triju gadu laikā. Stādi jāizaudzē dārzā, mežā rakti sakneņi uzziedināšanai neder, turklāt to nemaz nedrīkst darīt, jo parastā kreimene ir aizsargājams augs, – atgādina pazīstamais sīpolpuķu selekcionārs un kolekcionārs Jānis Rukšāns. – Labi stādi izaug ātri iesilstošā, bagātīgi mēslotā, smilšainā vai vieglā mālsmilts augsnē. To sakneņos uzkrājas vairāk barības vielu.
Stādus izrok rudenī pēc pirmajām salnām, kad maijpuķītēm nodzeltējušas lapas. Rok ar dakšām, sakneņus kārtīgi nopurina un sašķiro, atlasot tos, kuriem visdruknākie ziedpumpuri.
Parasti blakus trīsgadīgam pumpuram atrodas divgadīgs, bet tālāk stiepjas garš viengadīgs dzinums ar vienu vai vairākiem galotnes pumpuriem. Agrai uzziedināšanai der trīsgadīgie, kuri sasnieguši 7 – 7,5 mm diametru. Labākie ir resni, taisni ziedpumpuri ar diezgan strupu galotni. Ja tādu pumpuru pārgriež, šķērsgriezumā redzams ziedkopas aizmetnis. Slikti apsakņotus augus, kā arī stādus ar vājiem, saspiestiem vai greiziem pumpuriem brāķē. Viengadīgos un divgadīgos pumpurus atlasa stādīšanai dārzā.
Gatavojot stādus, saknes saglabā, jo uzziedināšanas procesā augi jaunas saknes vairs neveido. Sakneņus apgriež 14 – 15 cm garumā. Sāndzinumus nedrīkst atplēst, tie jānogriež.
Pierakt vai iestādīt?
Pēc izrakšanas sašķirotie stādi tūlīt jāiestāda vai jāpierok. Jāuzmanās, lai tie neiežūtu – tādi vairs nav izmantojami. Maijpuķītes pierok tīrās smiltīs (vispirms pamatīgi samitrina, liek stāvus, lai nesaliektos pumpuri).
Sagatavotos stādus var uzreiz stādīt podos (ja izvēlas 11 – 13 cm diametra podus, katrā var likt pa 8 – 12 stādiem) vai arī kastītēs, augus izvietojot 6 – 8 cm attālās rindās, 2 – 3 cm atstatumā citu no cita. Krietni salaista.
– Uzziedināšanai der jebkura svaiga, irdena augsne. Šim nolūkam var izmantot pakaišu kūdras un lapu koku zāģskaidu vai grants maisījumu. Būtībā augsnes sastāvam nav lielas nozīmes, jo ziedi veidosies no sakneņos uzkrātajām rezervēm, – saka Inese Nāburga Jermakova.
Līdz uzziedēšanai sakneņus glabā vēsā pagrabā, kur temperatūra nav augstāka par +1…+2 °C, bet var arī pierakt podus dārzā vai lecektī. Tad tos apsedz ar kārtīgu lapu kārtu, lai vēlāk var viegli izņemt.
No tumsas uz gaismu
Kad uzziedināmās maijpuķītes izņemtas no glabātavas, stādījumus rūpīgi aplaista ar ļoti siltu (+34 °C) ūdeni un novieto tumšā vietā +25…+28 °C temperatūrā. Tumsā kreimenes jātur pirmās 10 – 12 dienas. Ja augus uzreiz liek gaismā, tiem veidojas kropli ziedneši. Vislabāk podus ar stādiem salikt kastēs vai lielākā podā ar sūnām. Arī virspusi nosedz ar 5 – 8 cm biezu kūdras vai sfagnu sūnu kārtu, lai podos visu laiku saglabātos vienmērīgs mitrums, tad pārklāj ar stiklu vai polietilēna plēvi. Tiklīdz pārseguma apakšpusē sakrājas kondensāta pilieni, tie jānoslauka. Augus divreiz dienā aprasina un laista ar siltu (+20…+25 °C) ūdeni. Kad parādās pumpuri, rasināšanu pārtrauc.
Sākoties intensīvai augšanai, kūdras vai sūnu piesegumu noņem.
Kad ziedneši pastiepušies garāki, podus liek gaismā un temperatūru pazemina līdz +15…+17 °C. Kad ķekarā izplaukuši trīs vai četri ziediņi, norūda +10…+12 °C temperatūrā.
Lai iegūtu druknus augus ar tumši zaļām lapām, var izmantot speciāli augiem paredzētas dienasgaismas spuldzes. Papildapgaismojums nepieciešams, kad dzinumi sasnieguši 10 cm garumu. Spuldzes novieto apmēram 45 cm virs augiem, tos apgaismo vidēji 12 stundas diennaktī. Iespējams, maijpuķītēm augot garumā, spuldzes vajadzēs pacelt mazliet augstāk, lai neapdedzinātu augus.
No auga ienešanas telpā līdz ziedēšanas sākumam paiet 20 – 25 dienas. Tātad, ja maijpuķītes vēlas uzziedināt uz Jauno gadu, tās novembra beigās jāienes siltumā un tumsā, bet tagad tām jau jābūt gaismā. Uzziedināmie augi nav jāmēslo, jo šajā laikā tie barības vielas caur saknēm vairs neuzņem, arī jaunas saknes neveido.
Jo vēlākos termiņos maijpuķītes uzziedina, jo ātrāk tās uzzied, labi attīstās gan lapas, gan ziedi. Tuvojoties pavasarim, tumsas periods ir īsāks, ziedneši pārāk neizstīdz un izdzītie augi nav tik bāli. Dažkārt, lai nenomāktu ziedēšanu, augam atstāj tikai vienu lapu, bet pārējās lapas noplūc. Vēlai uzziedināšanai (februārī, martā) var izmantot arī stādus ar tievākiem pumpuriem (6 mm diametrā).
Ja kreimenes paredzēts pārdot, to dara, kad izplaukusi vismaz pusei ziedkopas.
