Krējums šķērsgriezumā. Kā atpazīt, vai tas ir kvalitatīvs 3
Piens, sviests un krējums ir vēsturiski visplašāk patērētie piena produkti Latvijā. Agrāk ikviena saimniece prata pagatavot sviestu un krējumu, bet mūsdienās pēc tiem lielākoties ejam uz veikalu, kur šie produkti ir plašā izvēlē.
Kā tiek gatavots skābais krējums un kā izvēlēties labāko, skaidro Latvijā zināmākā piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” Ražošanas tehnoloģiju, produktu izstrādes un attīstības daļas vadītājs Kaspars Malcenieks.
No kā?
Mūsu vecmāmiņām šāds jautājums noteikti izraisītu smaidu, jo kura gan nezina, kā gatavo skābo krējumu. Mājas apstākļos to iegūst no nepasterizēta piena. Tajā ir pienskābās baktērijas, un siltumā salds krējums saskābst. Taču pārstrādes uzņēmumos pienu vispirms pasterizē, lai iznīcinātu nelabvēlīgās baktērijas, nodrošinātu kvalitāti un panāktu garāku uzglabāšanas laiku. Pasterizējot daļēji tiek iznīcināta produkta dabiskā pienskābā mikroflora, tādēļ skābpiena produktam pievieno ieraugu. Raudzēšana ir ļoti skrupulozs process, jo tikai tādā veidā iespējams panākt krējumam nepieciešamo 15%, 20% vai 25% tauku saturu. Savukārt lauku krējumam tauku saturs var būt nenoteikts, ap 40–45%.
