Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. aprīlis, 2015
Drukāt

Kādas cerības saistāt ar jauno Latgales izaugsmes plānu? (5)

Bartasevics_2

Aleksandrs Bartaševičs ("SC"), Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs

Valdība atbalstījusi plānu Latgales reģiona izaugsmei, kam paredz piešķirt 52,24 miljonus eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, plānojot samazināt degradētās teritorijas par 124,6 hektāriem un izveidot 818 jaunas darba vietas. Kā uz šo plānu raugās tik dažādās Latgales pašvaldības?

 

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Daugavpilij un Rēzeknei paredzēti 17,35 miljoni eiro, protams, ka vairāk tiks Latvijas otrai lielākajai pilsētai, taču ceram, ka sadalījums būs proporcionāls. Rēzeknes pilsēta galveno akcentu liek uz metāla apstrādi. Investīciju pieplūdums un iespējas izveidot jaunas darba vietas tieši rūpniecības attīstībai – tas ir ļoti apsveicami. Reizē ar industriālās ražošanas paplašināšanu attīstīsies arī apkalpojošā sfēra, arī tur būs jaunas darba vietas. Esam apzinājuši potenciālos investorus, jau notiek sarunas, turklāt daudz kas no tā, kas nepieciešams no pašvaldības puses, ir jau paveikts vai tiek darīts. Atpirkām no privātajiem īpašniekiem zemi, sakārtojam ceļus un infrastruktūru, proti, radām uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi. Uzmanīgus mūs dara tas, ka Latgales izaugsmes plānā paredzēts arī paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju, kur uzņēmumiem ir dažādas priekšrocības, ļaujot līdzekļus novirzīt uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd šajā zonā ir tikai Rēzeknes pilsēta un Rēzeknes novads, esošā sistēma un kārtība ir pietiekami laba, bet kā būs pēc ģeogrāfijas paplašināšanas? Ideja ir laba, bet māc šaubas par tās tehnisko izpildījumu. Kas īsti vadīs šo zonu, kas būs atbildīgs? Manuprāt, pirms izmaiņām jābūt pārliecībai, ka tās no speciālās ekonomiskās zonas neatbaidīs esošos uzņēmējus un vecos investorus.”

 

Foto - Aldis JermaksFoto - Aldis Jermaks

Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Izklausās jau labi – Latgales reģiona izaugsmes plāns. Bet, tiklīdz iedziļinās, kļūst skaidrs, ka nosacījumi ir miglā tīti un krējumu nosmels modeļa “9 + 21″ pašvaldības, pārējām tiks kāds nieciņš. No iepriekšējā Latgales atbalsta mēs, piemēram, neko neieguvām. Man šāda atsevišķa Latvijas reģiona balstīšana ļoti nepatīk, jo būtībā tas liecina, ka valsts iepriekš pieļāvusi neizdarības. Ja savā laikā būtu apstiprināts pietiekami labi pārdomāts un izstrādāts Nacionālās attīstības plāns, tagad lāpīties nevajadzētu. Jaunais Latgales izaugsmes plāns patiesībā ir bēdīgas sekas tam, ka valsts galvenā plāna izstrādāšanā pieļauts brāķis. Tagad rūpju izrādīšana par Latgali sanikno pārējos Latvijas reģionus. Kurzemē arī daudziem klājas ļoti grūti, bet par šā reģiona atbalsta plānu neviens pat nerunā. Iznāk, ka reģionus un cilvēkus tikai sanerro. Tiesa, jaunais Latgales izaugsmes plāns iezīmē divas pozitīvas tendences – ka beidzot varbūt īstenos nodokļu politikas diferencēšanu, ko sen jau vajadzēja, un visi sapratīs, ka degradētās teritorijas jāsamazina visā valstī.”

 

 

 

kazinovskis_2Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Nelielas cerības jau ir. Iespējams, varēsim būvēt angārus un pievedceļus, tā uzņēmējiem radot lielākas iespējas ieguldīt iekārtās un jaunās tehnoloģijās. Daži vietējie uzņēmēji jau sarosījušies, interese ir liela. Varbūt arī kādā pagasta centrā taps kāda ražotne. Uzņēmējdarbības attīstībai esam gatavi izmantot jebkuru iespēju. Reizē ir arī bažas, vai atbalsta nosacījumi nav pārāk drastiski. Uzņēmēji tik un tā būs spiesti riskēt un ņemt kredītus bankās.”

 

 

 

 

dombrovskisJuris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Ceram, ka arī mums, tāpat kā citiem nelielajiem novadiem, kāds kriksītis atkritīs. Un nevajadzētu Latgalei pārmest par izņēmumu kā netaisnību, jo statistikas dati taču parāda, ka mūsu reģionā bezdarbs ir vislielākais. Tajā pašā laikā nepatīk, ka, runājot par iepriekšējo atbalstu, uzsver – visa Latgale saņēma. Kur nu visa! Ir taču arī pašvaldības, kuru guvums ir apaļa nulle. Vai tagad būs tāpat? Lai nu kā, projektus jau gatavojam iesniegšanai. Cerība mirst pēdējā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Latgalē vajadzīgas jaunas darba vietas, tad arī būs izaugsme. Kamēr nauda noplūdīs kādu izveicīgu darboņu kabatās vai arī vienkārši tiks iztērēta dažādām muļķībām kā, piem., filmām, prezentācijām, pētījumiem, bezdarbnieku reģistrēšanai un atzīmēšanai (te algo tūkstošiem dīkdieņu, kuri to vien dara kā atzīmē, ka iedzīvotāji ir bezdarbnieki – kāda jēga?, jo darba vietas jau nepiedāvā; paskatieties NVA mājaslapā par brīvajām vakancēm – ja Rīgā tās piedāvā katru dienu, tad bijušajā Balvu rajonā labi, ja mēnesī parādās 1 vakance). Salabotie ceļi neradīs darbavietas, jo cilvēki, kuriem nav darba, tik un tā aizbrauks vai uz pilsētām, vai arī – ārzemēm. kad beidzot latvijā sapratīs, ka nauda jāiegulda darbavietās, nevis jāizmetā, lai daži bagātie kļūtu vēl bagātāki. Bet var jau arī saprast. vakar, piem., TV raidījumā, kad jautāja aktierim Dzelzītim, kā Latvijā dzīvojas, vin”s atbildēja – nezinu, man viss ir labi. Tā laikam domā arī politiķi un ierēdņi – ja viņiem labi, tad arī Latvijā viss labi. Bet atbrauciet uz balvu rajonu un pajautājiet bezdarbniekiem, cik viņiem labi dzīvojas…

  2. Ir bezjēdzīgi liet degvielu mašīnā, ja tā nav tehniskā kārtībā. Tāpat nav jēgas Latgalē un citās nomalēs ieguldīt līdzekļus, ja nav to attīstībai atbilstošu nosacījumu, vispirms jau nodokļu politikas.

  3. Latgalei vajadzētu vairāk strādāt nevis darboties kontrabandas jomā.

  4. Mana nabaga Latgale! Cik daudz plānu uz papīra jau ticis sarakstīts. Pārdzīvosiet arī šo. Bet Anglijas un Īrijas strādnieku rindās aizvien vēl ieplūst Latgales jauniešu straume. .

  5. Kaa tad tur iisti beidzaas ar to draudeeshanu tam zhurnaalistam???

Draugiem Facebook Twitter Google+