Aleksandrs Bartaševičs (“SC”), Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
Aleksandrs Bartaševičs (“SC”), Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
Aleksandrs Bartaševičs (“SC”), Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs

Kādas cerības saistāt ar jauno Latgales izaugsmes plānu? 5

Valdība atbalstījusi plānu Latgales reģiona izaugsmei, kam paredz piešķirt 52,24 miljonus eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, plānojot samazināt degradētās teritorijas par 124,6 hektāriem un izveidot 818 jaunas darba vietas. Kā uz šo plānu raugās tik dažādās Latgales pašvaldības?

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Daugavpilij un Rēzeknei paredzēti 17,35 miljoni eiro, protams, ka vairāk tiks Latvijas otrai lielākajai pilsētai, taču ceram, ka sadalījums būs proporcionāls. Rēzeknes pilsēta galveno akcentu liek uz metāla apstrādi. Investīciju pieplūdums un iespējas izveidot jaunas darba vietas tieši rūpniecības attīstībai – tas ir ļoti apsveicami. Reizē ar industriālās ražošanas paplašināšanu attīstīsies arī apkalpojošā sfēra, arī tur būs jaunas darba vietas. Esam apzinājuši potenciālos investorus, jau notiek sarunas, turklāt daudz kas no tā, kas nepieciešams no pašvaldības puses, ir jau paveikts vai tiek darīts. Atpirkām no privātajiem īpašniekiem zemi, sakārtojam ceļus un infrastruktūru, proti, radām uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi. Uzmanīgus mūs dara tas, ka Latgales izaugsmes plānā paredzēts arī paplašināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritoriju, kur uzņēmumiem ir dažādas priekšrocības, ļaujot līdzekļus novirzīt uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd šajā zonā ir tikai Rēzeknes pilsēta un Rēzeknes novads, esošā sistēma un kārtība ir pietiekami laba, bet kā būs pēc ģeogrāfijas paplašināšanas? Ideja ir laba, bet māc šaubas par tās tehnisko izpildījumu. Kas īsti vadīs šo zonu, kas būs atbildīgs? Manuprāt, pirms izmaiņām jābūt pārliecībai, ka tās no speciālās ekonomiskās zonas neatbaidīs esošos uzņēmējus un vecos investorus.”

Foto – Aldis Jermaks
CITI ŠOBRĪD LASA

Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Izklausās jau labi – Latgales reģiona izaugsmes plāns. Bet, tiklīdz iedziļinās, kļūst skaidrs, ka nosacījumi ir miglā tīti un krējumu nosmels modeļa “9 + 21″ pašvaldības, pārējām tiks kāds nieciņš. No iepriekšējā Latgales atbalsta mēs, piemēram, neko neieguvām. Man šāda atsevišķa Latvijas reģiona balstīšana ļoti nepatīk, jo būtībā tas liecina, ka valsts iepriekš pieļāvusi neizdarības. Ja savā laikā būtu apstiprināts pietiekami labi pārdomāts un izstrādāts Nacionālās attīstības plāns, tagad lāpīties nevajadzētu. Jaunais Latgales izaugsmes plāns patiesībā ir bēdīgas sekas tam, ka valsts galvenā plāna izstrādāšanā pieļauts brāķis. Tagad rūpju izrādīšana par Latgali sanikno pārējos Latvijas reģionus. Kurzemē arī daudziem klājas ļoti grūti, bet par šā reģiona atbalsta plānu neviens pat nerunā. Iznāk, ka reģionus un cilvēkus tikai sanerro. Tiesa, jaunais Latgales izaugsmes plāns iezīmē divas pozitīvas tendences – ka beidzot varbūt īstenos nodokļu politikas diferencēšanu, ko sen jau vajadzēja, un visi sapratīs, ka degradētās teritorijas jāsamazina visā valstī.”

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Nelielas cerības jau ir. Iespējams, varēsim būvēt angārus un pievedceļus, tā uzņēmējiem radot lielākas iespējas ieguldīt iekārtās un jaunās tehnoloģijās. Daži vietējie uzņēmēji jau sarosījušies, interese ir liela. Varbūt arī kādā pagasta centrā taps kāda ražotne. Uzņēmējdarbības attīstībai esam gatavi izmantot jebkuru iespēju. Reizē ir arī bažas, vai atbalsta nosacījumi nav pārāk drastiski. Uzņēmēji tik un tā būs spiesti riskēt un ņemt kredītus bankās.”

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs
Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Ceram, ka arī mums, tāpat kā citiem nelielajiem novadiem, kāds kriksītis atkritīs. Un nevajadzētu Latgalei pārmest par izņēmumu kā netaisnību, jo statistikas dati taču parāda, ka mūsu reģionā bezdarbs ir vislielākais. Tajā pašā laikā nepatīk, ka, runājot par iepriekšējo atbalstu, uzsver – visa Latgale saņēma. Kur nu visa! Ir taču arī pašvaldības, kuru guvums ir apaļa nulle. Vai tagad būs tāpat? Lai nu kā, projektus jau gatavojam iesniegšanai. Cerība mirst pēdējā.”