Nogalinātie pētīja algotņu darbību: Kremļa ēna Centrālāfrikā 3
Trīs Krievijas žurnālisti nogalināti Centrālāfrikas Republikā, kur viņi pētīja Krievijas privātās militārās firmas “Wagner” algotņu darbību un viņu saistību ar kalnrūpniecības firmu, kas specializējas dārgmetālu ieguvē.
Prigožins – plaša profila pavārs
Trimdā dzīvojošais Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis paziņojis, ka žurnālisti līdzdarbojušies viņa finansētajā pētnieciskās žurnālistikas projektā “Krievijas algotņi”. Žurnālisti centās izpētīt Krievijas privātās drošības firmas “Wagner” darbību Centrālāfrikas Republikā (CĀR), kā arī apzināt Krievijas intereses dimantu, zelta un urāna ieguvē šajā valstī, ziņo aģentūra “The Associated Press”. Žurnālisti ieradās CĀR ar tūristu vīzām un bija paredzējuši darboties slepeni. Analītiķi atzīmē, ka firmas “Wagner” algotņi, kas formāli nav Krievijas armijas sastāvā, bet faktiski darbojas Kremļa interesēs, darbojas arī Sīrijā, Donbasā Ukrainas austrumos, Sudānā un citviet. Firmai “Wagner” ir saikne ar Kremlim pietuvināto Sanktpēterburgas miljardieri Jevgeņiju Prigožinu, dēvētu par “Putina pavāru”, jo Prigožinam pieder vairāki elitāri restorāni. Prigožina firma “Concord Management” piegādā ēdmaņu Kremļa administrācijai, bet viņa firma “Internet Research Agency” algo hakeru grupu, kas izplata viltus ziņas globālā mērogā. ASV varas iestādes apsūdzējušas Prigožinu un vēl 12 Krievijas pilsoņus par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā 2016. gadā.
Prigožins ir Putina tuvāko draugu lokā jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma un ir saistīts ar militārajām struktūrām, kas uztur algotņu treniņnometnes Krievijas dienvidos, no kurienes algotņi tiek sūtīti uz ārzemēm. 2016. gadā Prigožins tika iekļauts ASV Finanšu ministrijas sankciju sarakstā par plašiem biznesa darījumiem ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Ar Kremļa ziņu viņš esot iesaistījies arī zelta ieguvē CĀR, kur tika nogalināti Krievijas žurnālisti. Viņi bija ieradušies Krievijas algotņu bāzē Sibutas pilsētā, bet tās apsardze viņiem liedza filmēt un sūtīja pēc CĀR valdības atļaujas uz galvaspilsētu Bangi. Ceļā viņu automobili apšaudīja nenoskaidroti kaujinieki. Uzbrukuma apstākļus turpina noskaidrot ANO pārstāvji un vietējā policija. Žurnālistu brauciena organizētāji uzskata, ka uzbrukums saistīts ar viņu nodomu izpētīt privātās militārās firmas “Wagner” darbību CĀR.
Krievija pēta CĀR minerālos resursus
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apstiprinājusi, ka CĀR atrodas Krievijas militārie un civilie “instruktori”, taču žurnālisti esot atradušies tālu no vietas, kur mitinās padomnieki. Šā gada martā Krievija paziņoja, ka nosūtījusi strēlnieku ieroču kravu, kā arī piecus militāros un 170 civilos instruktorus uz CĀR, lai apmācītu tās armiju. Krievijas rīcība esot saskaņota ar ANO Drošības padomi, kas noteica aizliegumu ievest ieročus CĀR 2013. gadā, kad dumpinieki gāza valsts vadītāju. CĀR izvietoti ANO miera uzturēšanas spēki, kam jāaizsargā iedzīvotāji no kaujinieku grupējumu uzbrukumiem. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā arī teikts, ka “tiek pētītas iespējas” CĀR minerālo resursu apzināšanā. Šā gada maijā CĀR prezidents Fostins Tuadera bija ieradies uz starptautisko ekonomikas forumu Sanktpēterburgā un tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Zeltracis ar Kremļa ziņu
Prigožins ir saistīts ar firmu” M Invest”, kas jau sākusi zelta atradņu izpēti Sudānā, kuras prezidents Omars al Baširs apmeklēja Krieviju 2017. gada novembrī. Baširs ir pakļauts ANO sankcijām par genocīdu un noziegumiem pret cilvēcību, taču ir gaidīts viesis Kremlī. Sudānā darbojas arī vairāk nekā simt algotņu no ar Prigožinu saistītās privātās militārās firmas Wagner”, kas apmāca Bašira armiju cīņā pret režīma pretiniekiem. “Mēs varam palīdzēt Krievijai attīstīt attiecības ar Āfrikas valstīm,” Sudānas prezidents Baširs teica Krievijas prezidentam Putinam, pērn novembrī tiekoties Kremlī. “Sudāna var kļūt par Krievijas atslēgu uz Āfriku,” piebilda Baširs pēc līguma parakstīšanas par kārtējo Krievijas ieroču sūtījumu.
