Valdis Zatlers
Valdis Zatlers
Foto: Timurs Subhankulovs

Kremlim jāsaprot – Latvija aizstāvēsies. Saruna ar Valdi Zatleru 17

“Latvijas Avīzē” viesojās eksprezidents Valdis Zatlers. Pagājušonedēļ Zatlera kungs bijis Maskavā, iepazīstinot ar krieviski tulkoto grāmatu “Kas es esmu”, pēc tam Černobiļā piedalījās atomavārijas piemiņas pasākumos, un viņš ir rosīgs arī valsts sabiedriski politiskajā dzīvē. Ja vēl atceraties prezidenta “rīkojumu nr. 2”, tam 28. maijā apritēja piektā gadskārta.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

– Par Maskavas vizīti. Kā tur uzņēma Latvijas bijušo prezidentu, ar ko tikāties?

V. Zatlers:– Savus memuārus prezentēju divās vietās – Ārzemju literatūras bibliotēkā un Valsts starptautisko attiecību institūtā, kas ir Krievijas augstākā diplomātijas skola, kuras absolventi nākotnē īstenos valsts ārpolitiku. Neslēpšu – gaidīju “skarbos” jautājumus, varbūt pat uzbrukumus. Tādu nebija. Jautājumu – atbilžu sesija bija plaša, taču šie potenciālie grāmatas lasītāji bija intelektuāļi vai studenti. Viņus interesēja stāsts par cilvēka dzīvi, kas pusi mūža vadījis padomju sistēmā. Bijis ārsts, pēc tam neatkarīgas valsts politiķis, kuru Krievijā tomēr zina. Starptautisko attiecību institūtā mani uzrunāja studenti, kas izrādījās dzimuši Latvijā – parādīja, ka prot latviski, pēc tam gan pārgāja uz krievu valodu, kurā diskutējām. Es ieguvu lielu pieredzi, lai turpmāk precīzāk pamatotu viedokli par Latvijas un Krievijas attiecībām un to, kas jādara, lai aizstāvētu nacionālās intereses.

– Un kas mums būtu 
jādara?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Rūpīgi jāpēta Krievijas diplomātija – dziļāk, nekā virspusēji runā mediji. Krievijas medijos izrādītais – gandrīz viss ir negatīvi par Latviju. Tas disonē ar diplomātiskajā augstskolā uzdoto jautājumu – kā mēs varētu uzlabot attiecības ar Latviju. Šai sakarā nāk atmiņā Krievijas ārlietu ministra Lavrova agrāk pieminētais “negatīvais fons”, lai attiecības uzlabotu. Pašlaik “informatīvais fons” Krievijas pusē ir pilns ar Latvijai nevietā izteiktiem pārmetumiem. Mēs paši zinām, kas ir eiropeiskas vērtības, par kurām iestāsimies. Neba kaimiņvalstij, kas neseko šīm vērtībām, norādīt, kur mēs ko ievērojam un ko neievērojam. Fonu, kas ir vienā vai otrā pusē, tikpat kā vienmēr nosaka Krievijas ārpolitika. Mūsu nostāja ir skaidra – esam par savu valsti un mūsu vērtībām, par valsts valodu, un nevienam neļausim darīt sev pāri, neļausim norādīt, kā mums jāizturas savas valsts iekšienē. Mēs arī nekad nedraudam nevienai ārvalstij, neuzspiežam savu viedokli kā vienīgo un absolūto.

– Krievijas vēstnieks Latvijā Vešņakovs intervijā “NRA” laipni aicina norakt informatīvā kara cirvjus.

– Bet Krievijas kanālos sižetu skaits par Latviju pieaug, un tie ir negatīvi. Jautājums – kāpēc? Vēl varētu pieļaut, ka tas notiek ideoloģiskās cīņas ietvaros vai kad problemātiku aplūko no dažādiem skatupunktiem, bet brīdī, kad ieraugu klajus melus, gribu prasīt vienu – ko ar to grib panākt? Lai otrs jums uzticas? Es 2007. gadā teicu – šobrīd pasaulē galvenais ir nepazemināt uzticamības līmeni. 2016. gadā Krievija darījusi ļoti daudz, lai līmeni pazeminātu. Vārdiem un darbiem jāsaskan. Latvija nekad nav fabricējusi melus par citu valsti, bet Latvijai uzbrūk, nomelno, un Krievija pati atzīst, ka notiek informatīvais karš. Tad Kremlim jāsaprot, ka šai karā Latvija aizstāvēsies. Krievijas politikas noteicējiem jāpieņem lēmums – tā turpināt ražot provokatīvus sižetus vai parādīt labas gribas žestu, ka patiesi vēlas labas attiecības un mieru visgarām robežai. Pagaidām šādu signālu no Krievijas nav. Atskaņo plati runča Leopolda aicinājuma garā – dzīvosim draudzīgi, bet tālāk ir reālpolitika, ko Latvijā nevar pieņemt.