Pasaulē

Kremlis: ASV izturas pret Krieviju kā pret “nogrēkojušos skolnieci” 3

Foto-LETA/AFP

ASV izturas pret Krieviju kā pret “nogrēkojušos skolnieci”, intervijā telekanālam “Rossija-1” paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vienlaikus norādot, ka šāda attieksme ir nepieņemama.

Šādi viņš komentēja ASV uzsvērtās prasības Krievijai pildīt Ženēvā ceturtdien četrpusējās sarunās pieņemto komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā.

“Vienlaikus ar šī [Ženēvas] dokumenta pieņemšanu no Vašingtonas izskan paziņojumi par to, ka viņi turpina izstrādāt jaunas sankcijas [pret Krieviju]. Diez vai tas sekmē dialoga atmosfēru, diez vai var nākt klajā ar tādiem paziņojumiem, kā tas nesen tika Vašingtonā augstākajā līmenī, ka ASV visuzmanīgākajā veidā sekos līdzi tam, kā Krievija pildīs savas saistības,” norādīja Putina pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka “pret Krieviju nedrīkst izturēties kā pret nogrēkojušos skolnieci, kurai baksta kaut kādu papīru, kur ir jāieliek krustiņi par to, kā viņa ir izpildījusi mājasdarbu. Tas ir neiespējami.”

“Šāda valoda ir absolūti nepieņemama,” norādīja Peskovs.

ASV, Eiropas Savienība, Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojās par kopīgu aicinājumu nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā.

“Visām pusēm jāatturas no jebkādas vardarbības, iebiedēšanas vai provokatīvas rīcības,” teikts komunikē, kas izplatīts pēc Ženēvas sarunām.

“Visi nelikumīgie grupējumi ir jāatbruņo, visas nelikumīgi sagrābtās ēkas jāatdod likumīgajiem īpašniekiem, visas nelikumīgi ieņemtās ielas, laukumi un citas publiskās vietas Ukrainas pilsētās un mazpilsētās ir jāatbrīvo,” teikts kopīgajā paziņojumā.

ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien notikušā telefonsarunā uzsvēruši, “ka Krievijai ir jāsper tūlītēji un konkrēti soļi, lai panāktu situācijas deeskalāciju Ukrainas austrumos, ieskaitot to, ka tā izmanto savu ietekmi pār neregulārajiem bruņotajiem spēkiem Ukrainas austrumos, lai panāktu, ka tie noliek ieročus un pamet ieņemtās ēkas,” pavēstīja Baltā nama preses dienests. “Prezidents un kanclere bija vienisprātis, ka Savienotās Valstis un Eiropa ir gatavas spert tālākus soļus, ja deesakalācija nenotiks tuvākajā laikā.”

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.

LA.lv
LE
LETA
Pasaulē
Sadursmē ar tankkuģi iesaistītā Norvēģijas fregate gandrīz pilnībā nogrimusi
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Ukrainā gandrīz 100 cilvēki atbrīvoti no vergu darba
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
ASV draud apturēt “North Stream 2”
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

DK
Dace Kokareviča
Latvijā
“Šiva*, atkāpies no Vanagkalna!” Būt vai nebūt Zemes enerģiju parkam Baldonē?
1 stunda
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Valsts pirmie simt gadi ir līdz malām pierakstīta lappuse
48 minūtes
LE
LETA
Laukos
ZM: “Latvijas valsts mežiem” cena par “Bergvik Skog” īpašumiem bija pārāk augsta
2 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
Meija turpina mest – “Dinamo” pirmo reizi sezonā trīs uzvaru sērija!
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Otrdienas vakarā Rīgā izveidojušies ievērojami sastrēgumi
2 stundas