Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. februāris, 2014
Drukāt

Kremlis bruņojas (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Militārie izdevumi ir visstraujāk augošā Krievijas budžeta daļa.

Vairākumam NATO valstu samazinot militāros izdevumus, Krievija turpina ieguldīt milzu naudu bruņoto spēku modernizācijā. Viens no jaunākajiem ieročiem, ar ko paredzēts apgādāt Krievijas armijas īpašās vienības, ir automātiskā triecienšautene “Amfībija”, ko var lietot zem ūdens. Ierocis izgatavots Tulas ieroču rūpnīcā un šonedēļ pirmo reizi tiek izrādīts militārās tehnikas izstādē “Defexpo–2014” Indijas galvaspilsētā Deli. Indija ir viena no lielākajām Krievijā ražotā bruņojuma pircējām, raksta avīze “The Moscow Times”.

Grib panākt ASV


Pasaules līderes pēc militāro izdevumu pieauguma apjoma ir Krievija un Ķīna, kā arī Tuvo Austrumu valstis, atzīmēts starptautiskās militāro tehnoloģiju un informācijas analīzes firmas “IHS Jane’s” gadskārtējā apskatā. Par valsts prioritātēm liecina apjoms, kādā pieaug kāda no tās budžeta sadaļām. “Neviena no Krievijas budžeta sadaļām neaug tik ātri kā militārie izdevumi, kas ir izteikta prioritāte,” intervijā “MT” teica finanšu konsultāciju firmas “FBK” eksperts Igors Nikolajevs. Krievijas militārie izdevumi nākamajos trīs gados pieaugs par 44 procentiem no 69 miljardiem dolāru 2013. gadā līdz 98 miljardiem dolāru 2016. gadā. “Šis plāns izvirzījis Krieviju trešajā vietā pasaulē pēc militāro izdevumu apjoma pieauguma nacionālajā budžetā,” secina “IHS Jane’s” aizsardzības un drošības nodaļas analītiķis Kreigs Kefrijs. Šajā jomā Krievija sāk pietuvoties ASV, kas ir pasaules līdere pēc aizsardzības izdevumu apjoma. Vašingtonas militārais budžets 2013. gadā bija 584,2 miljardi dolāru. Otrajā vietā ir Ķīna ar 139,2 miljardiem, bet Krievija trešajā ar 68,9 miljardiem dolāru. Ceturtā ir Britānija ar 58,9 miljardiem, piektajā Japāna ar 56,8 miljardiem, bet sestajā Francija ar 53,1 miljardu dolāru.

Vai gatavojas karam? 


Pēc oficiālajiem datiem, militāro izdevumu daļa ASV budžetā 2014. gadā ir 21 procents, taču ceturtā daļa federālā budžeta atvēlēta veselības aprūpei un vēl 24 procenti pensiju izmaksām. Krievijas budžetā 28 procenti iedalīti dažādām sociālā atbalsta programmām, tajā skaitā pensijām, bet tikai trīs procenti atvēlēti veselības aprūpei un aptuveni tikpat – izglītībai, raksta “MT”. Krievijas Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs izteicies, ka Krievija tērē aizsardzībai mazāk nekā divus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet rietumvalstu un Ķīnas militārie izdevumi veido daudz lielāku iekšzemes kopprodukta daļu. Sivkovs, bijušais Krievijas kara flotes virsnieks, intervijā “MT” apgalvojis, ka Krievijas straujāk augošie militārie izdevumi esot attaisnojami, jo pēdējos divdesmit gadus Krievija atpalikusi no Rietumiem šajā jomā un Krievijai esot jābūt gatavai stāties pretī augošajiem izaicinājumiem pasaulē. Ne visi militārie analītiķi Krievijā tam piekrīt. “Krievijas teritorija ir milzīga, un tai nākas atvēlēt aizsardzībai daudz naudas, bet militāro izdevumu pieauguma temps rada bažas,” uzskata I. Nikolajevs. “Kāpēc tas tiek darīts, vai notiek gatavošanās karam?” viņš jautā.

Ķīna, kuras militārie izdevumi pēdējos gados auguši visstraujāk, 2015. gadā paredz atvēlēt aizsardzībai 159 miljardus dolāru, kas ir vairāk nekā Britānijai, Francijai un Vācijai kopā. Tomēr Ķīnas militārie izdevumi veido tikai sešus procentus no valsts budžeta, atvēlot trīs reizes vairāk naudas izglītībai un divas reizes vairāk sociālajām vajadzībām. Pēdējo divu gadu laikā militārie tēriņi pieauguši Krievijā, Ķīnā, Indijā, Saūda Arābijā un Omānā. No pieciem visstraujāk augošajiem tirgiem četri atrodas Tuvajos Austrumos, norāda “IHS Jane’s”. 2015. gadā Krievijas un Ķīnas militārie budžeti pārsniegs Eiropas Savienības izdevumus aizsardzības jomā. Militārie analītiķi uzskata, ka tuvākajā laikā bruņošanās izdevumu “smaguma centrs” pārvietosies uz dienvidaustrumu Āziju, bet impulss militāro tēriņu pieaugumam nāks no Krievijas, Ķīnas un Tuvajiem Austrumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ko darīt, ja aplenkta ar NATO raķetēm?

  2. Krievija nav izdarījusi nekādus secinājumus no PSRS sabrukuma, jo bruņošanās sacensība bija arī viens no PSRS sabrukuma iemesliem. Uz tā paša grābekļa kāpj arī komunistiskā Ķīna, jo komunisma celšana un bruņošanās no ekonomiski-sociālā viedokļa nekādi neiet kopā. Nu ko, varbūt ka tā arī labāk, ja dažu valstu līderiem tik īsa atmiņa.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+