Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: AFP/LETA

Kremlis slāpē kritiku 1

Krievijas Valsts dome apstiprinājusi likumprojektu, kas var pasludināt par “ārzemju aģentu” jebkuru plašsaziņas līdzekli, kas darbojas Krievijā un saņem finansējumu no ārzemēm.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TOP10. Gudrākie cilvēki Latvijā mākslīgā intelekta skatījumā
TESTS. Tikai 8 jautājumi, un mēs uzminēsim tavu profesiju
Mājas
Uzkopjot mājokli, ir vērts pamēģināt zviedru pieeju kārtības uzturēšanā. Skaidrojam pamatprincipus!
Lasīt citas ziņas

Preses brīvības un cilvēktiesību aizstāvji bažījas, ka šis Kremļa lēmums var nosmacēt jau tā ierobežoto mediju brīvību Krievijā un radīt jaunas problēmas cilvēktiesību organizācijām.

ASV apsūdz Krieviju par iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanu procesā, Tieslietu ministrijai pieprasot reģistrēties ārvalstu aģenta statusā Krievijas valsts raidsabiedrības RT ASV filiālei. Krievijas pieņemto likumu var uzskatīt par pretsoli ASV prasībai, atzīmē laikraksts “The New York Times”, piebilstot, ka Kremļa pretsolis ir daudz plašāks, jo attiecināts uz visiem ārzemju medijiem, ne tikai uz valsts raidsabiedrībām. Vācijas laikraksts “Handelsblatt” kritiski vērtē Vašingtonas vēršanos pret RT, uzskatot, ka “spēcīgai demokrātijai jābūt spējīgai izturēt kritiku”.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Daudzi Krievijas neatkarīgie mediji saņem ārzemju finansējumu, kas var kļūt par iemeslu to darbības ierobežošanai vai slēgšanai,” atzīst cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” Krievijas nodaļas direktore Tatjana Lokšina. “Kremlis ir nemitīgi centies veidot kritisko balsu slāpēšanas kameru kā Krievijas iekšienē, tā ārzemēs,” teica organizācijas “Amnesty International” pārstāvis. Mediju eksperti uzskata, ka Krievijas pieņemtais likums ir apzināti formulēts neskaidri, lai tajā paredzētos ierobežojumus varētu vērst pret Kremlim netīkamiem ārvalstu medijiem, starp kuriem varētu būt raidsabiedrība BBC, DW, “Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” un “Amerikas balss”, raksta avīze “The Independent”. Par “ārzemju aģentiem” atzītajiem medijiem vajadzēs izvietot savā tīmekļa vietnē un oficiālajos dokumentos īpašu zīmi, ko Šveices laikraksts “Le Temps” nodēvējis par “kauna zīmogu”. Tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām, Kremlis cenšas maksimāli ierobežot nekontrolētas informācijas plūsmu, piedraudot ar sankcijām tādiem liberāliem medijiem kā radio “Eho Moskvi” un telekanāls “Doždj”.

Krievijas Tieslietu ministrija vakar oficiāli brīdinājusi radiostacijas “Radio Free Europe/Radio Liberty” (“Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”) un “Voice of America” (“Amerikas balss”), ka tām var nākties reģistrēties “ārvalstu aģentu” statusā.

“Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” paziņoja, ka Krievijas soli nevar uzskatīt par ekvivalentu, jo žurnālisti Krievijā jau saskaras ar daudz lielākiem šķēršļiem nekā RT Savienotajās Valstīs.