Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. augusts, 2015
Drukāt

Krievārs: Neraugoties uz “Trikāta KS” maksātnespējas procesu, naudu par pienu zemnieki saņems (1)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Ilustratīvs foto

Lai gan kooperatīvam “Trikāta KS” šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

“”Trikātas KS” vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu – saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas,” sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

“Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta,” sacīja Krievārs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka sākto maksātnespējas procesu ir iespējams turpināt ar tiesiskās aizsardzības plānu (TAP) vai ar likvidāciju.

“Aicinu kooperatīva kreditorus vēlreiz apdomāt iespēju dot laiku SIA “Latvijas piens” parādu atmaksai. Ja kreditori piekristu parāda atmaksas termiņa pagarinājumam un “Latvijas piens” piekristu norēķināties ar zemniekiem divu gadu laikā, pastāv iespēja izstrādāt TAP un atjaunot kooperatīva maksātspēju,” sacīja tā vadītājs.

Viņš arī atzina, ka kopš šī gada sākuma saņemti vairāki maksātnespējas brīdinājumi, jo zemnieki nevarēja ilgāk gaidīt samaksu par pienu, kurš nodots SIA “Latvijas piens”.

“Kavētās piena naudas izmaksāšana tikai tiem zemniekiem, kuri ir atsūtījuši maksātnespējas brīdinājumus, nebūtu godīga attiecībā pret pārējiem biedriem. Tādēļ pieņēmām lēmumu piena naudu izmaksāt zemniekiem proporcionāli.

Atsevišķi biedri šai kārtībai nepiekrita, kā rezultātā ir sākts maksātnespējas process. Neraugoties uz to, kooperatīva vadība ir gatava strādāt pie darbības atjaunošanas caur TAP,” rezumēja Krievārs.

Kā ziņots, Valmieras rajona tiesa šodien pasludināja maksātnespēju piensaimniecības kooperatīvam “Trikāta KS”, kurš ir lielākais Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas “Latvijas piens” akcionārs.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, šis nolēmums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Rudīte Klikuča.

Kā ziņots, “Trikāta KS” noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt “Trikātas KS” tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, “Trikātas KS” maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība “Kalnbrindas”, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.

Kā ziņots, “Latvijas piens” palicis “Trikātai KS” parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs gatavojas pārdot sev piederošos 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu. Par šo lēmumu bija plānots debatēt kooperatīva biedru pilnsapulcē 10.augustā.

Tikmēr “Latvijas piens” izstrādājis piedāvājumu parādu nomaksai “Trikātai KS”, paredzot piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām – zīmolu “Trikāta”, kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro. Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, “Trikāta KS” būs tiesīga zīmolu pārdot.

Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju “Trikātas KS” apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi – 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.

Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās “Latvijas piena” rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī.

Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat “Latvijas piens” ir saņēmis valsts garantēto atbalstu – 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu – 5 027 473 eiro – šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

“Latvijas piena” dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse”, kā arī “Piena partneri KS”, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā “Piena partneri KS” izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī “Latrapam”, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju patlaban “Latvijas piena” īpašnieki ir kooperatīvi “Trikāta KS” ar 53,66% kapitāldaļu, “Dzēse” ar 20,94% kapitāldaļu, “Latraps” ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī “VAKS” ar 5,87% kapitāldaļu.
“Latvijas piens” darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā – 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.

“Latvijas piena” provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Viss tik gudri ir aprakstīts ! bet ES nesaprotu vienu , KA VAR BANKROTĒT IENESĪGS UZŅĒMUMS ?
    Cilvēki grib est 4 x dienā , cilvēki perk pārtiku – tatad noiets IR . BET bankrote ? Tatad ir vairāki iemesli –
    1) īpašnieki pārāk daudz ZOG , 2) īpašnieki ir DAUNI , 3) valsts apliek ar lielākiem nodokļiem tos kuri labi strādā ?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (2)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+