Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. augusts, 2013
Drukāt

Krievi paši bagātākie

Krievijas galvaspilsētā Maskavā beidzies pasaules čempionāts vieglatlētikā, kurā bija pārstāvētas 206 valstis, taču medaļas izcīnīja tikai 38 nāciju sportisti. Visvairāk zelta sakrāja čempionāta saimnieki, uzvarot septiņās disciplīnās, viņiem arī četras sudraba un sešas bronzas medaļas.

Otrajā vietā amerikāņi (6-13-6), trešajā – Jamaikas vieglatlēti (6-2-1), pirmajā sešniekā arī Kenija (5-4-3), Vācija (4-2-1) un Etiopija (3-3-4). Nāciju rangs jau sen tiek veidots nevis atbilstoši medaļu kopējam skaitam, bet gan zelta daudzumam, taču daudzi kritizē šo principu.

Gatavojoties pasaules čempionātam, krievu uzdevums bija iegūt vismaz sešas medaļas. Plāns pārpildīts, lai gan par pasaules čempioniem nekļuva šķēpmetēju sezonas līderi Marija Abakumova un Dmitrijs Tarabins, iecerētais zelts neatspīdēja arī 50 km soļošanā. Taču kurš gan varēja paredzēt, piemēram, Aleksandra Meņkova uzvaru tāllēkšanā ar 8,56 metriem, ja viņa pirms čempionāta sasniegtais rezultāts 8,42 m bija tikai astotais starp fināla 12 dalībniekiem.

Krievi, amerikāņi un vācieši savas medaļas sapelnīja diezgan plašā vieglatlētikas disciplīnu diapazonā, bet pārējie no ranga sešnieka izteikti specializējušies: Jamaikas vieglatlēti – sprintā, Kenijas un Etiopijas – vidējo un garo distanču skrējienos. Daudz gan netrūka, lai kenijietis Džūliuss Jego būtu ieguvis bronzas medaļu šķēpa mešanā, jo fināla piektajā mēģinājumā sasniedza nacionālo rekordu 85,40 m, izvirzoties trešajā vietā, tomēr vēlāk bija spiests piekāpties Tarabinam, kurš pēdējā metienā spēja 86,23 m. Šķēpa mešanas ābeci Jego mācījies, internetā vērodams, kā to dara pasaules spožākās zvaigznes. Bet jamaikieši par savām sešām zelta medaļām var pateikties Useinam Boltam un Šellijai Annai Freizerei-Praisai. Abi uzvarēja gan 100 m, gan 200 m skrējienā un palīdzēja tautiešiem triumfēt arī 4 x 100 m stafetē.

Jaunie pasaules čempioni mīt 18 valstīs. Sudraba medaļa ir labākais sasniegums 12 valstu delegācijām, bronzas – astoņu. Starp pēdējām ir Igaunija, medaļu rangā 33. vietu dalot ar Džibuti, Dominikanu, Japānu, Meksiku un Dienvidāfrikas Republiku. “LA” jau ziņoja, ka bronzas medaļu igauņiem sagādāja Gerds Kanters diska mešanā (65,19 m). Viņa tautietis Risto Metass bija devītais šķēpa mešanā (80,03 m), bet Lietuvas diska metējas Zinaidas Šendrjūtes izcīnītā devītā vieta (62,54 m) ir mūsu dienvidu kaimiņu augstākā virsotne Maskavā. Lietuvieši var lepoties arī ar to, ka Virgīlijs Alekna pasaules čempionātā piedalījās jau desmito reizi kopš 1995. gada. Aleknas 16. vieta ar 61,91 m pēc divām zelta (2003, 2005) un tikpat sudraba medaļām (1997, 2001) gan liekas visai pieticīga, tomēr 41 gada vecumā – cepuri nost! Bet Latvijas vieglatlēti šoreiz ir pēdējie starp baltiešiem, jo pirmajā desmitniekā nav neviena.

 

VIEGLATLĒTIKA

PASAULES ČEMPIONĀTS

Vīrieši

1500 m: 1. A. Kiprops (Kenija) 3:36,28, 2. M. Sentrovics (ASV) 3:36,78, 3. J. Kronje (DĀR) 3:36,83. 4 x 100 m: 1. Jamaika 37,36, 2. ASV 37,66, 3. Lielbritānija 37,80. Trīssolis: 1. T. Tamgo (Francija) 18,04, 2. P. Pičardo (Kuba) 17,68, 3. V. Klejs (ASV) 17,52.

Sievietes

800 m: 1. J. Suma (Kenija) 1:57,38, 2. M. Savinova (Krievija) 1:57,80, 3. B. Martinesa (ASV) 1:57,91. 4 x 100 m: 1. Jamaika 41,29, 2. Francija 42,73, 3. ASV 42,75.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+