Ekonomika
Bizness

Krievi Latvijā tirgo koksni 5


Uzņēmējs Māris Sinijs, kas Rēzeknes pusē nodarbojas ar kokmateriālu iepirkšanu un mežizstrādi, stāsta, ka Krievijas un arī Baltkrievijas mežizstrādātāji ļoti aktīvi meklē iespējas pārdot koksni Latvijā.
Uzņēmējs Māris Sinijs, kas Rēzeknes pusē nodarbojas ar kokmateriālu iepirkšanu un mežizstrādi, stāsta, ka Krievijas un arī Baltkrievijas mežizstrādātāji ļoti aktīvi meklē iespējas pārdot koksni Latvijā.
Foto – Inta Puriņa

Pēdējos mēnešos Latgalē stipri jūtama krievu uzņēmēju interese par brīvām nišām Latvijas kokmateriālu tirgū. Jebkuru sortimentu Krievijas puse būtu gatava piegādāt un realizēt vagoniem.

Būs jākonkurē ar Krieviju

Uzņēmējs Māris Sinijs, kas Rēzeknes pusē nodarbojas ar kokmateriālu iepirkšanu un mežizstrādi jau gadus piecpadsmit, stāsta, ka Krievijas un arī Baltkrievijas mežizstrādātāji, kas darbojas pierobežā, ļoti labi zina, kas pie mums notiek, un šobrīd, kad Latvijā mežizstrāde praktiski ir apstājusies, ļoti aktīvi meklē iespējas pārdot koksni Latvijas uzņēmējiem. Ja šī interese neatslābs, varot sanākt pat tā, ka importētā koksne atstāj jūtamu iespaidu uz pašreizējām cenām, dzenot tās lejā. M. Sinijs: “Un nevajag aizmirst, ka šķelda arī nāk Latvijā. Kaut gan statistikā tas uzreiz var neparādīties, jo uz robežas šķeldu nopērk mūsu vietējās firmas.” Runājot par kravu kvalitāti, mūsu kaimiņi esot iemācījušies sagatavot labu preci un spējot uzrādīt arī koksnes izcelsmes sertifikātu.

Tomēr sadarbība ar Krieviju ir neprognozējama – šodien lētāk, rīt dārgāk, tāpēc, viņaprāt, Latvijas pārstrādātāji nepārorientēsies uz Krievijas tirgu, taču cenas kādu brīdi tas ietekmēt var. Uzņēmējs stāsta, ka krievi vēlas Latvijā pārdot ne tikai zāģbaļķus, bet arī malku, finierklučus un pat finieri. M. Sinijs: “Krievijas eksportētāji jau ir Latvijā ieveduši finieri, kas ticis vests tālāk uz Ķīnu. Bet, tā kā šobrīd Ķīnas finierim cenas ir nokritušās, kaimiņi labprāt realizētu savu finieri tepat Latvijā.”

Cenas šūpojas

Tas, ka cenas šūpojas, koksnes tirgū esot normāla parādība. Tomēr bijuši arī negaidīti pārsteigumi. Māris atceras, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem papīrmalkas cena Rēzeknē no 12 latiem nokritusies līdz četriem latiem par kubikmetru. M. Sinijs: “Un tad bija daudziem jādomā, ko darīt. Kur liksi tās kaudzes, kas mežā stāv un, pavasarim iestājoties, nav pārdotas? Nu, protams, kaut kur ir jāliek, kaut vai meklējot iespēju pārdot pašvaldību katlumājām kā malku par astoņiem latiem.” Papīrmalkas cenas pašlaik, uzņēmējs domā, vēl kādu brīdi nedaudz varētu kristies par vienu vai diviem eiro, tad atkal var parādīties pieprasījums un tās var tikt paaugstinātas. M. Sinijs: “Jebkurš koku biznesā strādājošais rēķinās, ka cenas te krīt, te atkal pieaug. Šo procesu neviens iespaidot nevar. Tāpat kā naftas cenas. Galvenais – piemērotā brīdī visu ātri realizēt.”

Visvairāk cenas kāpušas malkai

Viņš atzīst, ka pēdējos gados visjūtamāk cenas pieaugušas malkai. Agrāk, izstrādājot cirsmas, ar malku nopelnīt nevarēja, bet tagad jau pēc norēķināšanās ar zāģētājiem un izvedējiem pāri paliekot arī meža īpašniekam. Tas tāpēc, ka malka tiek pārstrādāta granulās, kurām lielāka pievienotā vērtība, un ir jau vairākas ražotnes, kas to pārstrādā. Vairākums vietējo mājsaimniecību, protams, negribīgi ir gatavas par kubikmetru neskaldītas malkas maksāt 21 – 22 eiro un bieži vien meklē iespējas apkuri nodrošināt, kaut vai savācot cirsmu atliekas vai pērkot no vietējiem gateriem ­nomaļus.

LA.lv