Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. jūnijs, 2016
Drukāt

Viesturs Sprūde: Krieviem Latvijā neesot ar ko identificēties, paliek tikai 9. maijs (24)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Nesen bija izdevība pavērot kādu interesantu diskusiju. LU Filozofijas un socioloģijas institūts rīkoja pasākumu, kurā runa bija arī par Latvijā dzīvojošo etnisko minoritāšu – krievu, ebreju, romu, tas ir, čigānu – pašidentificēšanos: kas veido viņu piederību dzimtai, kā dzimtas stāsti tiek nodoti nākamajām paaudzēm, kas ir tās lietas, caur kurām šīs etniskās grupas jūt savu kopību. Runātāji gados jauni, lielākoties trīsdesmitgadnieki, latviešu vidē integrēti, inteliģenti ļaudis. Un tad viena no runātājām – filozofijas maģistre, krievu meitene, kurai, pēc pašas vārdiem, piederība etniskajai kopienai dzīvē nav tas svarīgākais, – saka atziņu, par kuru vēlāk viena no klātesošajām domīgi nosaka: “Tas atvēra man acis…” Proti, vairākumam Latvijas krievu galvenais un patiesībā vienīgais identitāti veidojošais, apvienojošais, simboliskais faktors šobrīd ir 9. maijs… Tātad nekādas īpašās vietas, kapi, folklora, literatūra vai dzimtas stāsti kā citiem, bet 9. maijs. Turklāt, neesot nemaz obligāti, lai cilvēks nēsātu Georga lentīti un ietu izrādīties pie pieminekļa Pārdaugavā. Latvijas krievu sabiedrība pašu šīs sabiedrības locekļu konstatējumā ir ārkārtīgi sadrumstalota, un būtībā Latvijā nekas līdzīgs homogēnai krievu kopienai nemaz nepastāv, tomēr 9. maijs to apvieno par spīti tam, ka akcenti var būt dažādi – vienam tā ir “uzvara pār fašismu”, citam PSRS vai Krievijas uzvara, vēl citam “Krievijas uzvara pār Eiropu”, kas, protams, ir absurds. Par spīti loģikas trūkumam, tas ir vienīgais pasākums, kurā šie ļaudis spēj būt vienoti neatkarīgi no tā, cik kritiski vai nekritiski tie vērtē padomju gadus un šobrīd Krievijā notiekošo. Paradoksālākais, un to izsecināju vēlāk, sarunā ar šo meiteni, ka krievu sabiedrība, šķiet, nespēj izprast, ko minētais datums nozīmē latviešiem, un ka tam nav nekādas saistības ar Latvijas valsti vai identificēšanos ar Latviju, jo tie taču ir pavisam citas valsts svētki! Zīmīgi, ka Krievijā, kārtējai gadadienai tuvojoties, medijos parādās arī kritiski spriedumi par PSRS rīcību Otrajā pasaules karā, bet Latvijas krievvalodīgajos medijos jūs tādus materiālus neatradīsiet. Te nu būtu jāsecina, ka Latvijas krieviem 9. maijs ir ar vēl sakrālāku nozīmi nekā Krievijā.

Vēl viena atziņa, kas izkristalizējās šajā diskusijā: ir aplami iedomāties, ka izdosies atrast kādu kopsaucēju, stāstot krievvalodīgo iedzīvotāju daļai par 20. – 30. gadu Latviju. Vairākumam Latvijas krievu nav ne sentimenta, ne dzimtas atmiņu par “to” Latviju. Viņiem tā neizteic pilnīgi neko! Absolūtam vairākumam ne vecāki, ne vecvecāki nekad nav dzīvojuši “tajā” Latvijā. Viņi te ieceļojuši pēc kara. 20. – 30. gadu Latvijas krievu dia­spora? Tās pēcnācēji veido pavisam mazu daļu mūsdienu Latvijas krievu sabiedrības, turklāt šai daļai nekāda integrācija lielākoties nemaz nav nepieciešama. Atgādinu, ka tās nav manas, bet krievu cilvēka domas.

Starp citu, pēc šīm diskusijām LU Filozofijas un socioloģijas institūtā tika atvērta grāmata “Visi esam sava laikmeta bērni: krievu dzīvesstāsti Latvijā” ar piecpa­dsmit dažādu paaudžu Latvijas krievu dzīvesstāstiem. Interesanta, izglītojoša lasāmviela, jo intervētie stāsta, kā te nokļuvuši, kā iedzīvojušies, kā sākumā uztvēruši latviešus un Latviju un kāda ir attieksme tagad.

Bet ko darīt ar 9. maiju? “Pašlaik es neredzu, kas krievu kopienai varētu to aizstāt. Krievi 9. maijā pie pieminekļa izrāda savu kulturālo, simbolisko varu. Tā ir kopienas manifestācija,” spriež filozofijas maģistre. Jautājums paliek atklāts. Bet tiem, kas pie tā ķersies, jāņem vērā, ka uzdevumu var atrisināt, vienīgi precīzi apzinoties, kādi lielumi ir doti.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. Tā nu gluži nav,ka viņiem svinama viena vien asiņaina uzvara.Asiņainas uzvaras bija arī karos ar Turciju un Japānu.Un aizmirst nevajadzētu arī uzvaru pašiem pret sevi,cara armiju,tā sauktā pilsoņu karā.Mazākas atzīmējamas uzvaras viņiem ir iespēja svinēt vai ik gadu,jo tieksme karot ,rada iespējas svinēt.

  2. Identificēties var mācoties Latviešu valodu, nejēdz viņi neko un negrib. 9.maijs ir vienīgā kopīgā iedzeršana.

  3. Vēl savdabīgs moments attiecībā uz Krievijas federāciju. Arī viņi svin neatkarības dienu. 12. jūnijs (aizvakar!). Mulsinoši ir tas, ka nav saprotams kādu (no kā?) neatkarību viņi svin?

    • Vispār jau nav mulsinoši, jāpārvalda vēsture. Arī Krievija (Padomju Krievija) bija PSRS republika. Barikādēs arī piedalījās cilvēki ar Krievijas trikoloriem. 1990. g. 12. jūnijā Padomju Krievijas (vēlāk vienkārši Krievijas) Tautas deputātu kongress (съезд) nobalsoja par Padomju Krievijas valsts suverenitāti.

  4. Ar Latvijas krieviem nav vienkārši, jo viņi nevar pilnvērtīgi identificēties ar Krievijas krieviem (jo dzīvo Latvijā un Krievijas krievi viņus uztver ne kā savējos). Ar latviešiem daudzi negrib identificēties un negrib valodu mācīties, jo viņiem (pateicoties vietējiem politiķiem) ir ieborēts, ka iemācoties latviešu valodu viņi vairs nebūs krievi. Vēl ir ieborēts, ka viņiem kaut kas pienākas tāpat. Latvijas krieva identitātes veidošanos apdraud Krievijas informatīvās telpas (mūzika, literatūra, TV, radio) pieejamība. Tā vienkārši slāpē individuālu, unikālu garadarbu rašanos. Kur ir izeja? Paskatieties uz angliski runājošo pasauli – ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Lielbritānija… Kopā ap 70 valstu, kuŗās angļu valodai ir oficiāls statuss. Tas ka šo valstu iedzīvotāji runā angļu valodā nebūt nenozīmē, ka viņi visi ir Anglijas vai Lielbritānijas patrioti. Pamēģiniet kanādieti vai austrālieti sajaukt ar amerikāni, atsaucoties uz vienu valodu. Latvijā dzīvo Latvijas krievi. Ar to viņi ir unikāli pasaules mērogā. No tā tad arī izriet viss pārējais.

  5. Zināma taisnība jau ir. Problēma ar identitāti ir arī pašā Krievijā. Tā vietā, lai būvētu jaunu, nebijušu valsti, Krievijas valdošie ir izdomājuši radīt sajaukumu no Krievijas impērijas un PSRS simboliem un mītiem. Tas ne kas ka carisms un padomju iekārta bija ideoloģiski nesamierināmi. Un tam visam cauri vijas lielvaras (ģeržava) motīvs. Pie tam šim motīvam ir tādas savdabīgas izpausmes – mēs visus uzvarējām/uzvarēsim, mēs visus esam izglābuši/atbrīvojuši vai arī izglābsim/atbrīvosim un tāpēc visi mums ir parādā, visi no mums baidās vai visi mums vēl ļaunu (krugom vragi) un mēs jums vēl parādīsim. Šie visi ir destruktīvi motīvi, jo neaicina skatīties uz priekšu, bet gan provocē bezgalīgu slīgšanu atmiņās par bijušo un zaudēto (nozagto) varenību. Attiecīgi visi, kas noliedz šos motīvus ir ienaidnieki, jo apstrīd ideoloģiskos pamatus.

  6. Krievi jau sen ir integrējušies.Vai tad Jāņus un Ziemassvētkus viņi nesvin?UN kā vēl.
    9.maijs ir tikai vēl viena iespēja pielieties.

  7. Es gan biju iedomājies, ka uzdevumus var risināt nezinot ko risini un kādās vienībās! Paldies par padomu, kā medz teikt – gudrs, kā podnieka suns.

  8. Vēl paliek krievu nacists Pūķins.

    • Опять и снова вы! Прекратите воровать чужие ники. Воровать чужие ники плохо! Вы вор и сами нацист!

      • grapists - nacists ! Atbildēt

        grapists – nacists !

      • Un vispār – Otro pasaules karu uzvarēja Krievija viena pate, pareizi? Pobeda za nami!

        • Ой, а вы наверное считаете, что победили одни американцы с англичанами. И это именно они захватили Берлин?! За вами то точно никакой победы нет. Нечем вам гордиться.

  9. Autors pamatojas uz savu viedokli un atsaucas uz vienas meitenes viedokli, kurai tik vien raiba lentīte palika sirdsapziņas vietā. Atgādina Russia Today praksi kaitināt tautu un radīt savstarpējo naidu. Jā, krievu kultūrai raksturīgas imperiālistiskas ambīcijas, bet no šī trūkuma tā nekļūst mazāk dižena. Vien paliek sākt atcerēties Puškinu, Ļermontovu, Tolstoju, Paustovskiju, Čaikovskiju u.c. Pareizticīgo kultūru un krievu pagāniskus svētkus, tajā skaitā Kaļada un Ivana Kupalas nakts

    • Ja jau tā puslīdz nopietni papēta un paskatās, tad starp latviešiem un krieviem ir daudz vairāk kopīga, kā vienam otram no “lielās un nedalāmās” nākušam ideologam gribētos atzīt. Nejauši internetā uzgāju Urālos dzīvojošo krievu nacionālos rakstus – identiski mūsējiem. Ieskaitot ugunskrustu. Tikai tie ir krievi, nevis sovoki, to iecienītais ornaments sastāv no trīs paralēlām svītrām.

  10. Viesturam ir kārtīgi paskalotas smadzenes un viņš nezina krievu, čigānu u.c. tadīcijas.
    Latvijā dzīvojošie sevi identificē ar 4.maiju un 18.novembri. Šīs dienas ir Latvjas svētki un svinamas ikvienam, kas izvēlējies Latviju par mājvietu vai kam tā ir dzimtene.
    Latviešu svētki ir Jāņi, Mārtiņi, Meteņi u.c. Krieviem ir citi svētki, tāpat kā poļiem, lietuviešiem un visiem pārējiem.
    9.maijs bija Padomju savienības svētki, kam ar krievu kultūru un tradīcijām nav nekāda sakara, lidz ar to nevar sevi identificēt ar siem svētkiem.

    • Noteikt tiem pārdaugavgājējiem normu(pēc iespējas lielāku), cik reizes gadā tur jāiet. Par normas neizpildīšanu – sods.

  11. Iesaku iedibināt Vislatvijas krievu kultūras festivālu (tautisku, nevis Jaunā viļņa stilā). Iespējams, tas varētu apvienot krievu tautu un neraustītu latviešus aiz ūsām ar 9.maiju vai citām līdzīga rakstura aktivitātēm…

  12. Vodka, vobla, volodja, treniņbikses, saulespuķsēklas…. tas laikam ar’ viss…. ak jā – lamuvārdi…. lamuvărdi un brutāla agresivitāte….

    • Tie ir sovoki, revolūcijas laikā tas bija proletariāts (nejaukt ar strādniekiem, amatniekiem un zemniekiem), vēl pirms tam – moskaļi. Revolūcijas, Pilsoņu kara laikā un līdz Otrajam pasaules karam tika iznīcināti vismaz 15 miljoni krievu.

  13. Arī Krievijā Putina valdīšanas laikā lielākā uzvara krieviem ir uzvara karā.

  14. Ja Latvijas valdība pasludinātu Eiropas dienu par oficiāliem valstssvētkiem, ar oficiālu brīvdienu, – tad
    problēmas ar Latvijas tautas pašidentifikāciju pamazām izgaistu. Lai dzīvo 9.maijs – Eiropas diena no Portugāles līdz pat Vladivastokai!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+