Foto – LETA/ITAR-TASS

Egils Līcītis: Krieviem plāni klājās 40

Bija patīkams svētdienas vakars, kad Kanādas hokejisti sarāva gabalu gabalos vareno sarkano mašīnu Krieviju pasaules čempionāta finālspēlē. Autoru varat kaut noknābāt, bet jāatzīst, ka no laika gala manu sirdi sildījis, ka krievu, agrāk PSRS, komandas sporta laukumos dabūjušas aukstu dušu. Tas laikam neveselīgs nacionālisms, vai arī es kaut kā slikti panesu okupācijas apstākļus, bet zinu arī citus latviešus, kas nocels cepuri Krieviju pieveikušo kanādiešu, zviedru vai čehu priekšā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Lūk, un viņdien Kļavlapas zemes meistari, nūjas virtuozi, šaudījās pa krievu aizsardzības zonu kā zivis ūdenī. Sabēra vāji sargātajā vārtu cietoksnī sešas ripas un varēja iemest vēl strēķīti. Aizsargi aizbirstēja prom no savas noslēgtās “kastes” retus pretuzbrukumus. Pat izlauzušies cauri, krievi netika garām mūrim – Kanādas vārtsargam. Lidojošās slavenības, ovečkini un malkini, šoreiz izskatījās kā diezgan izplucināti vanadziņi. Kanādieši sitās par uzvaru un dzimteni, krievi vizinājās. Jāskatās Kremļa propagandas kanāli, kur zinās izskaidrojumu un biļinu, kāda neraža bija piemeklējusi Iļjas Muromieša pēctečus ar nūjām, ka kanādieši viņus iznerrojuši. Vai čehu prastais knēdliku ēdiens nebija labs zvaigžņotās izlases vēderiem, vai slidas neuz­asinātas, un ticami, arī tiesneši snieguši kanādiešiem piepalīdzīgu roku. Sazvērestība būs bijusi, un to uzzināsim, tāpat kā to, kas krieviem sputņikus bez mitas sabojā un gāž lejā.

[wrapintext][/wrapintext]

CITI ŠOBRĪD LASA

Finālspēlē mēdz notikt, ka beigu svilpe izšķir, kuru komandu atstāt nokārtām galvām, kuru – saldās uzvaras gavilēs ar kaklā liekamām zelta medaļām. Futbolu spēlē visas pasaules izlases, taču uzvar vācieši, bet hokejā krievi ne katru gadu kļūst čempioni, lai kā to uzskatītu par dzīvības un nāves jautājumu. Katram neveiksme ir pukstošs zobs uz pretinieku un par pašu nepaveikto, taču godīgā spēlē jāmāk zaudēt. Tāpēc Krievijas spēlētāju uzvedība, ignorējot Kanādas himnu un apbalvošanu ar zeltu, pamatoti raisīja nepatiku pasaules sporta draugu aprindās, jo solīdi cilvēki tomēr izturas ar cieņu, lai kā beigusies iepriekš karstā spēkošanās. Droši vien hokejisti pāragri devās uz ģērbtuvēm, lai iepurinātu glāzīti, ar ko aizskalot rūgtumu, vai bufetē uzbrukt šķiņķim, lai atjaunotu padzisušos spēkus.

Krievijā sports allaž saistīts ar politiku. Jāuzvar par katru cenu, jo tas iedvesmos nāciju uz diženiem varoņdarbiem, apliecinās, cik Kremlis varena lielvara. Sāncensība arēnās un stadionos tiek piepacelta par nesamierināmu “kariņu”, kur pretinieki ir gandrīz kā ienaidnieki. Pagājušajā čempionātā treneris Znaroks izrādīja kareivīgumu, ar žestu demonstrēdams rīkles griešanu pretiniekiem, un atkal nepiedienība svinīgā ceremonijā. Pēc tā visa izaudzis cilvēku tips, kurus vairs nemoka jautājums “ko darīt?”, bet kuri uzmācas un prašņā: “A za čto jūs mūs tā nemīlat?” Baikerus neielaižat Eiropā, hokejistus izsvilpjat. Seko nebeidzama gaušanās, ka krievus mēģina pazemot un ka pilna pasaule ar rusofobiem, nekad nemeklējot, ka pie vainas zināmā mērā varētu būt paši.