Vitālijs Manskis
Vitālijs Manskis
Foto – Timurs Subhankulovs

Krievijā aizliegtu kino rādīs Rīgā. Saruna ar krievu režisoru Vitāliju Manski 4

Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (“Riga IFF”), kas norisināsies otro reizi un kurā ietilpst deviņas apakšprogrammas, šogad notiks arī “Artdocfest” dokumentālo filmu konkursa skates. “Artdocfest” kopš tā dibināšanas 2007. gadā ir viens no lielākajiem kino festivāliem Krievijā ar vairāk nekā 100 ik gadu izrādītām filmām un simt tūkstošiem skatītāju. Šogad festivāls pirmo reizi notiks arī Rīgā. Kinoteātrī “Splendid Palace” no 17. līdz 23. oktobrim tiks demonstrētas tās krievu valodā veidotās aizvadītā gada filmas, kuru izrādīšana Krievijā kļuvusi apgrūtināta vai pat neiespējama. Astoņas uz Rīgu atvestās filmas izraudzījies režisors, producents un festivāla prezidents Vitālijs Manskis. “Lielākā daļa mūsu programmas filmu ar Krieviju saistītas tiešā veidā, taču šajā valstī tās izrādīt nevar,” viņš uzsver. Un iemesli ir pavisam cilvēcīgi – uz ekrāna notiekošais apdraud gan filmu autoru, gan varoņu karjeras un pat dzīvību. Ironiski, ka par īsteno Krieviju šodien vēsta filmas, kuras tapušas pat tūkstošiem kilometru attālumā no Krievijas robežām.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Vitālijs Manskis dzimis 1963. gadā Ļvovā, Ukrainā. Pēc studijām VGK viņš strādājis televīzijā, veidojot autorprogrammas, kā arī uzņēmis vairāk nekā 30 dokumentālu filmu, kas saņēmušas virkni balvu – arī Lokarno, Sanfrancisko, Sanktpēterburgā – un izrādītas arī Amsterdamā, Kannās. 2014. gada pavasarī viņš parakstīja atklātu vēstuli “Mēs ar jums!”, tā paužot arī savu attieksmi pret notiekošo Ukrainā. 2014. gada 19. novembrī Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka turpmāk valsts atbalsts netiks piešķirts nevienam projektam, kurā iesaistīts Vitālijs Manskis, tostarp arī “Artdocfest”, par iemeslu minot Manska “pretvalstiskās darbības”, kuras līdz šim gan nav konkretizētas. Taču festivāla nozīmīgums jau sen netiek apšaubīts – žūrijā šo gadu laikā bijuši arī mākslinieks Oļegs Kuļiks un Venēcijas kinofestivāla laureāts un Oskara nominants Andrejs Zvjagincevs.

– Manska kungs, kāda īsti ir “Artdocfest” sūtība kopš festivāla dibināšanas 2007. gadā?

CITI ŠOBRĪD LASA
– Mūsu pirmais festivāls saucās “Antitelevīzijas filmu festivāls”. Logotips bija kā ceļu satiksmes zīme, kurā televizoram bija pārvilkta svītra. Mēs orientējāmies uz auditoriju, kas jau toreiz bija pārsātināta ar neapmierinošu televīzijas produktu. Skatītājs no televīzijas sagaidīja daudz plašāku priekšstatu par pasauli un valstī notiekošiem procesiem, vairāk mākslinieciska kino, nekā to piedāvāja televīzija. 2007. gads bija laiks, kad Krievija, tās progresīvā sabiedrība, vēl uz kaut ko cerēja. Šodien “Artdocfest” jeb dokumentālais autorkino ir viena no nedaudzajām tribīnēm alternatīvam skatījumam uz dzīves īstenību. Pat festivālu kustībā, kur pieņemts uzskatīt, ka festivāli ir brīvības, eksperimentu, pat varbūt kādu provokāciju zona, katrā ziņā radošu skatījuma uz dzīvi izpausme, šādu tribīņu tomēr nav daudz. Nākot uz šo sarunu, es ielūkojos internetā, jo tikko Krievijā beidzās nacionālais dokumentālo filmu festivāls. Kaut zināju, ka tur principā ir ļoti vāja programma, bezzobaina, tomēr bija interesanti uzzināt, kas īsti uzvarēs. Kad izlasīju, ka žūrijas speciālbalvu iegūst filma par tanku ražošanu rūpnīcā Urālos, kuras autors ir Krievijas vicepremjers armijas un aizsardzības lietās Dmitrijs Rogozins, neteikšu, ka atklāju sev ko jaunu, taču noteikti secinājumi izdarāmi. Pretstatā “Artdocfest” bija pat sauklis – brīvs kino brīvam skatītājam.