Pasaulē

Krievijā apsver krievvalodīgo ārzemju mediju bloķēšanu 22

Foto – AFP/LETA

Krievijas parlamenta augšpalātā  – Federācijas padomē – tiek apspriesta iespēja faktiski atjaunot PSRS laiku praksi, kad tiek bloķēti krievu valodā no ārzemēm vēstošie mediji, satraucas demokrātiski noskaņotais “Eho Moskvi” un citi to atbalstošie krievvalodīgie masu informācijas līdzekļi. Kremlis šīs ziņas pagaidām nekomentē.

Bažu pamatā ir Federācijas padomes valsts suverenitātes aizsardzības un iejaukšanās Krievijas Federācijas iekšējās lietās novēršanas komisijas vadītāja Andreja Kļimova izteikumi, ka ārzemēs bāzēti krievvalodīgie masu informācijas līdzekļi būtu jābloķē, ja tie pārkāpj Krievijas likumu par tā sauktajiem ārvalstu aģentiem un nesniedz Krievijas Tieslietu ministrijai ziņas par finansējuma avotiem un neatskaitās par savu darbību. Kļimovs rosinājis “nodrošināt likumdošanas bāzi, kas ļautu regulēt krievvalodīgos masu informācijas līdzekļus, kam ir auditorija Krievijas teritorijā, pat ja tie ir reģistrēti ārzemēs”. Pēc Kļimova oficiālajai ziņu aģentūrai ITAR-TASS teiktā, parlamenta augšpalātā sākta šī jautājuma apspriešana un Krievijas Tieslietu ministrija būtu jāpilnvaro sākt izmeklēšanu pret medijiem, kas nepiekrīt ziņot par sevi. Iespējamais likumprojekts pārrunāts arī Krievijas Valsts domē ar Krievijas Federālā drošības dienesta pārstāvju līdzdalību. Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs ar valdības laikraksta “Rossijskaja gazeta” starpniecību pavēstījis, ka prezidenta administrācijā temats vēl nav cilāts, taču iniciatīva prasot daudz rūpīgāku izstrādi. Latvijā bāzētā krievvalodīgā ziņu vietne “Meduza”, uz kuru paredzētais likums tiešā veidā attiektos, pagaidām atturējusies “Eho Moskvi” paust savu viedokli, jo vēl pārāk daudz neskaidrību un nav zināms, vai Kļimova paziņojums vispār nopietni uztverams.

Tajā pašā laikā Maskavas žurnālistu savienībā iespējamību uztver nopietni, jo tas atbilst pēdējā laika centieniem Krievijā apkarot neatkarīgos interneta izdevumus – vara ir sapratusi, ka līdz šim galvenā propagandas kanāla – televīzijas – popularitāte un auditorija samazinās un cilvēki aizvien biežāk smeļas informāciju interneta portālos. Žurnālistu savienības vadītājs Pāvels Gusevs arī atgādinājis, ka tuvojas 2018. gada marta Krievijas prezidenta vēlēšanas, līdz ar to informācijas plūsmas kontrole Kremlim kļūst vēl svarīgāka. Simptomātiski, ka 22. jūnijā vairāki Krievijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji pēc signāla no uzraugošā orgāna “Roskomnadzor” apmēram uz divām stundām bloķēja iecienītā interneta meklētāja “Google” krievu versiju. Šis gadījums pamatīgi apstulbināja globālā tīkla lietotājus Krievijā. Izskaidrojumi incidentam no iestāžu puses bija pretrunīgi un neskaidri, kamēr komentētāji sprieda, ka drīzāk vainojama atbildīgo iestāžu nekompetence interneta jautājumos.

“Federācijas padome nolēmusi, ka Krievijai jāpiesavinās autortiesības krievu valodas izmantošanai visā pasaulē. Nē, es vienkārši esmu sajūsmā par šizofrēnijas līmeni padomes senatoru galvās: krievu valodas izmantošanai ārzemēs viņi piedāvā ieviest atļauju sistēmu,” savā “Face-
book” kontā par jaunākajiem mediju kontroles ierosinājumiem ironizē žurnāliste Jekaterina Vinokurova – viena no visvairāk citētajām Krievijas interneta vides žurnālistēm.

Tikmēr senators Kļimovs telekanālam “Doždj” skaidrojis, ka iniciatīva Federācijas padomē nākusi pēc tam, kad kļuvis zināms, ka ASV tiek izskatīts priekšlikums paplašināt Tieslietu ministrijas pilnvaras masu informācijas līdzekļu bloķēšanai arī bez administratīvās vai krimināllietas ierosināšanas – tas atgādinot “inkvizīciju”. ASV tādējādi varētu vērsties vispirms jau pret angļ-
valodīgo Krievijas propagandas TV kanālu “Russia Today”. Uz “Doždj” jautājuma, kā viņš iedomājas tehniski īstenot atsevišķu vietņu bloķēšanu, Kļimovs atteicis: “Kā to izdarīt, jādomā konkrētam orgānam. Ne jau senatoriem tas jādara.” Vietnes bloķēšana arī būšot tikai galējais līdzeklis, un izcelt to patlaban nozīmējot “apmelot” viņa iniciatīvu. Galvenais uzdevums esot cits: “Ja kāds aiz robežām īsteno, tajā skaitā ar masu informācijas līdzekļu palīdzību, mūsu valsts teritorijā darbību, kas virzīta uz iejaukšanos iekšējās lietās, tad mums ir jāsaprot, kas to dara un kāpēc. Jābūt orgānam, kas ir par to atbildīgs, kam ir tiesības uzdot tādus jautājumus, kam ir tiesības veikt izmeklēšanu šajā jautājumā.”

“Eho Moskvi”, pamanījusi paralēles starp padomju perioda metodēm un ideju bloķēt mediju, ja tas nesadarbojas, norāda, ka “naidīgās radiobalsis” no Rietumiem – “Brīvība”, “Radio Brīvā Eiropa”, “Amerikas balss”, “Vācu vilnis” un citas – PSRS laikos bija populāras par spīti traucēšanai, jo raidījumu saturs radikāli atšķīrās no tā, ko piedāvāja padomju mediji. Oficiāli to sauca par “radioaizsardzību”. Slāpējošā stacija spēcīgu trokšņu ģeneratoru veidā atradās arī Rīgā. Atkarībā no starptautiskās situācijas slāpēšanas intensitāte un traucējamo staciju skaits mēdza mainīties. Krievu un citās PSRS tautu valodās raidošo staciju traucēšana tika pārtraukta 1988. gada novembra beigās.

LA.lv