Krievija biedē ukraiņus ar ekonomiskām sankcijām 0
Tuvojoties novembra beigās Viļņā gaidāmajai Eiropas Savienības virsotņu apspriedei, kurā tiek paredzēts, ka Ukraina un Eiropas Savienība parakstīs brīvās tirdzniecības līgumu, Krievijas amatpersonas turpina Kijevai draudēt ar ekonomiskām sankcijām un vīzu režīma ieviešanu starp abām valstīm.
Turklāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Sergejs Glazjevs paziņojis, ka Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam vajadzētu būt pateicīgam Kremlim, ka viņš ir pie varas, nevis tuvināties ES.
Pēdējā laikā nepaiet teju ne diena, kad no Maskavas neizskanētu kāds paziņojums, kas vērsts pret Ukrainas ieceri tuvināties ES, nevis Krievijai un tās stutētajai muitas savienībai, kurā ietilpst arī Baltkrievija un Kazahstāna un uz kuras pamata Putins cer kādu dienu izveidot Eirāzijas savienību. Pēdējās dienās Krievijas neapmierinātība izpaudās laikraksta “The Moscow Times” sarunā ar Glazjevu, kurš ir Putina padomnieks attiecību veidošanā ar Ukrainu. Viņš izteicās, ka Krievija varētu ieviest vīzu ierobežojumus ukraiņu tūristiem, ja Kijeva 28. un 29. novembrī paredzētajā ES virsotņu sanāksmē parakstīs tirdzniecības līgumu ar ES.
Jau iepriekš starptautiskajā konferencē Jaltā Glazjevs brīdināja, ka Ukrainas tuvināšanās ES nozīmētu augstākus tarifus ukraiņu precēm un citus tirdzniecības ierobežojumus. Viņš sarēķinājis, ka tas Ukrainu novestu līdz maksātnespējai.
“Mēs uzskatām, ka tā ir nenovēršama. Ja iestājas Ukrainas maksātnespēja, ārvalstu valūtas rezerves valstij pietiks tikai sešiem mēnešiem. Bet kopējās izmaksas, lai Ukraina pārvarētu maksātnespēju, varētu būt 25 vai pat 35 miljardi eiro. Vai Eiropa ir gatava uzņemties šādu finansiālo atkarību?” jautāja Glazjevs.
Viņa pēdējos izteikumos ieskanējās arī interesanta politiska nots. Proti, Glazjevs paziņoja, ka Maskava ir palīdzējusi Janukovičam kļūt par Ukrainas prezidentu un tāpēc viņam būtu jāizrāda lojalitāte pret Krieviju, nevis jāmet kažoks uz otru pusi. “Pašreizējā Ukrainas politiskā kliķe paļāvās uz mūsu atbalstu. Ja nebūtu bijis mūsu atbalsta, šāda politiskā struktūra Ukrainā nebūtu,” intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” skaidroja Glazjevs.
Janukovičs nav atbildējis ne uz vienu Krievijas amatpersonu provokatīvo izteikumu. Arī pēdējos Putina padomnieka paziņojumus, ka Janukovičs nebūtu ievēlēts bez Maskavas palīdzības, Ukrainas prezidents nekomentēja. Vienlaikus viņš, šķiet, mēģina likvidēt pēdējo barjeru ceļā uz tirdzniecības līgumu ar ES. Janukovičs no darba atstādinājis prokuroru Renatu Kuzminu, kas bija atbildīgs par lietas sagatavošanu pret bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko.
Arī Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, pagājušās nedēļas nogalē beidzot divu dienu vizīti Kijevā, atzina, ka Ukraina iegulda lielus pūliņus, lai atrisinātu Timošenko lietu. Bet pats Janukovičs pēc sarunām ar ES paplašināšanās komisāru Štefanu Fīli paziņoja, ka Kijeva saprot Timošenko jautājuma steidzamību un ka atrisinājums varētu būt tuvu. Viens atrisinājuma veids varētu būt Timošenko došanās ārstēties uz Vāciju. Viņai, pēc meitas Jevgēņijas sacītā, nepieciešama muguras operācija.
Tikmēr Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs intervijā “RIA Novosti” atklājis, ka Ukraina plāno vispār atteikties no Krievijas gāzes, ja netiks pārskatīta pašreizējā gāzes cenu politika.
“Tie nav tikai tukši vārdi. Ņemot vērā energoefektivitātes palielināšanos, gāzes patēriņa samazināšanos, alternatīvos energoresursus, kā arī gāzes ražošanas attīstību pašu mājās, Ukraina tuvākajos gados vispār varētu pārtraukt gāzes iepirkumu no Krievijas,” paziņoja Azarovs, pašreizējo līgumu par gāzes piegādēm nodēvējot par absurdu.
