Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. jūlijs, 2014
Drukāt

Vairākas ES valstis aptur ieroču eksportu uz Krieviju (1)

Foto - WikicommonsFoto - Wikicommons

Desantkuģis "Mistral" izmēģinājuma braucienā Vidusjūrā.

Lai gan Krievijas ekonomikas izaugsme gandrīz apsīkusi, prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka bruņojuma eksports turpina pieaugt. 2014. gada pirmajā pusē pārdots bruņojums par 5,6 miljardiem dolāru, bet pasūtījumi bruņojuma eksportam pārsnieguši 50 miljardus dolāru.

Kremlis laužas 
bruņojuma tirgū


Laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam ASV daļa pasaules ieroču tirgū samazinājās no 35 līdz 29 procentiem, bet Krievijas daļa pieauga no 23 līdz 27 procentiem. Pēc izdevuma “The International Business Times” datiem, pasaules lielāko bruņojuma eksportētāju valstu pirmajā piecniekā pēc ASV un Krievijas ir Vācija (septiņi procenti tirgus), Ķīna (seši procenti) un Francija (pieci procenti). Kremļa nodoms paplašināt savu daļu pasaules ieroču tirgū sakrīt ar plāniem modernizēt Krievijas bruņojuma ražošanas rūpniecisko bāzi, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”.

Nepieciešamību kāpināt pašmāju bruņojuma ražošanu aktualizējuši notikumi Ukrainā, jo Krievijas bruņojuma ražošanas firmas gadu desmitiem bija cieši saistītas ar tādiem uzņēmumiem kā “Južmaš” Dņepropetrovskā, kur tika ražots tūkstošiem komponentu Krievijas bruņojumam, tajā skaitā stratēģiskajām raķetēm. Pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko aizlieguma bruņojuma eksportam uz Krieviju prezidents Putins devis rīkojumu steidzami izvērst darbus, lai visdrīzākajā laikā aizstātu savulaik no Ukrainas ievesto bruņojumu ar pašmājās ražoto. “Ir ļoti svarīgi nodrošināt visas militārās tehnoloģijas sadarbības sistēmas stabilu attīstību, uzturēt pašreizējos un paplašināt starptautiskos sakarus šajā jomā, lai vairotu Krievijas klātbūtni pasaules ieroču tirgū,” Krievijas prezidents paziņoja militārās tehnoloģijas sadarbības komisijas apspriedē. Krievijas bruņojuma eksportā lielākā daļa ir triecienšautenes, tuvas sniedzamības raķetes un lidmašīnas, ko vairumā iepērk Indija, Ķīna un Venecuēla. Pieaug Krievijas eksportēto karakuģu un zemūdeņu skaits, pie tam labs noiets jaunattīstības valstīs, kas grib palepoties ar savu jūras kara floti, ir vēl padomju laikā ražotajām dīzeļelektriskajām zemūdenēm. Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins, kas pārrauga aizsardzības rūpniecību, atzinis, ka būs vajadzīgi divi gadi, lai aizvietotu no Ukrainas importēto bruņojumu, it īpaši stratēģisko raķešu komponentus, ar Krievijā ražoto. Rietumu eksperti uzskata, ka no Ukrainas gadu desmitiem ievestā bruņojuma aizvietošanai ar pašmājās ražoto Maskavai būs vajadzīgi triljoniem dolāru un krietni ilgāks laiks par Rogozina prognozēto. Krievijas armijas modernizācijā, kam atvēlēti 700 miljardi dolāru, svarīga loma paredzēta kara flotes kaujas spēju uzlabošanā. Šā gada jūnijā izmēģinājumos jūrā devās pirmā no jaunajām “Jaseņ” klases uzbrukuma zemūdenēm, bet jaunā “Borei” klases stratēģiskā kodolzemūdene nodota Krievijas flotes rīcībā.

“Mistral” ir 
uzbrukuma ierocis


Asu kritiku izpelnījies Francijas nodoms pārdot Krievijai divus “Mistral” klases desantkuģus, no kuriem pirmo paredzēts piegādāt jau oktobrī. 1,2 miljardu eiro līgums paredz vēl divu desantkuģu būvi Krievijā pēc Francijas licences. Krievijas flotes admirālis Vladimirs Visockis izteicies: “Ja šāds desantkuģis būtu bijis Krievijas rīcībā 2008. gadā karā pret Gruziju, Krievija būtu uzvarējusi 40 minūtēs, nevis 26 stundās.” Nevērojot virknes NATO sabiedroto, īpaši ASV, Polijas un Baltijas valstu, izteikto aso kritiku, Francija paziņojusi, ka noslēgtais līgums jāpilda, jo tā laušana sagādātu nopietnus finansiālus zaudējumus un darba vietu likvidēšanu. Jūnija beigās Francijas pilsētā Sentnazērā, kur būvē desantkuģus “Mistral”, ieradās 400 Krievijas kara flotes jūrnieki, lai apgūtu milzīgā kuģa vadību. Militārie eksperti atzīmē, ka desantkuģis ir izteikts uzbrukuma ierocis, kura iegūšana pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas būtu īpaši draudīga, turklāt liecinātu par jucekli un vienotības trūkumu aizsardzības jomā starp NATO sabiedrotajiem. Pirmais desantkuģis, ko paredzēts piegādāt oktobrī, tiktu izvietots Krievijas Melnās jūras flotes bāzē Sevastopolē Krimas apgabalā, ko Krievija anektēja martā. Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass vakar Parīzē tikšanās laikā ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu runāja par aizsardzības jautājumiem un pauda bažas saistībā ar darījumu par helikopteru bāzeskuģu “Mistral” piegādi Krievijai, uzsverot, ka kuģu pārdošana ievērojami ietekmēs Eiropas drošību.

Iesaldē ieroču 
darījumus ar Krieviju


ES nespējot pieņemt kopēju lēmumu par bargāku sankciju ieviešanu Krievijai par agresiju Ukrainā, vairākas ES valstis neoficiāli ir pārtraukušas ieroču eksportu uz Krieviju, raksta izdevums “EUobserver”. Vācija un Britānija ir iesaldējušas atļaujas ieroču darījumiem ar Krieviju pēc Kremļa veiktās Krimas aneksijas martā un paziņojušas, ka “sakarā ar pašreizējo politisko situāciju jaunas atļaujas ieroču eksportam uz Krieviju netiks izsniegtas”. Spānija ieņēmusi līdzīgu nostāju, lai gan Madridei šobrīd nav spēkā esošu bruņojuma piegādes līgumu ar Krieviju, paziņojis Spānijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis. Berlīnes lēmums par bruņojuma eksporta apturēšanu uz Krieviju nobremzēja iepriekš noslēgto vienošanos par 125 miljonu eiro vērta kaujas apmācības centra būvi Mulno ciemā Krievijas vidienē. Itālija bija noslēgusi 800 miljonu eiro līgumu par bruņutransportieru piegādi Krievijai, taču Maskava to atcēla vēl pirms Krimas krīzes, paziņojot, ka tās bruņumašīnas ir lētākas un izturīgākas. ES citas lielākās bruņojuma eksportētājas – Beļģija, Somija, Nīderlande un Zviedrija – paziņojušas, ka aptur jebkādus jaunus ieroču piegādes darījumus ar Krieviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ar ”Mistral” būs vienkārši…pavadīs ar marseljēzu un saņems atpakaļ ar slavjanku.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+