Pasaulē

Krievija centīsies sarežģīt dzīvi ASV 16


ASV vēstniecības vasarnīca “Serebrjanij” Boras mežaparkā Maskavas ziemeļrietumos. Atriebjoties par sankcijām, Krievija varētu atņemt ASV diplomātiem šo atpūtas vietu.
ASV vēstniecības vasarnīca “Serebrjanij” Boras mežaparkā Maskavas ziemeļrietumos. Atriebjoties par sankcijām, Krievija varētu atņemt ASV diplomātiem šo atpūtas vietu.
Foto – AFP/LETA

Gadījumā, ja ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs jauno, par iepriekšējām bargāko Krievijas sankciju likumprojektu, Maskavas pirmā reakcija varētu būt 35 amerikāņu diplomātu izraidīšana, atsaucoties uz saviem avotiem Krievijas Ārlietu ministrijā (ĀM), apgalvo izdevums “Kommersant”.

Pie citiem gaidāmajiem pretsoļiem pieskaitāms ASV diplomātiskā īpašuma arests Krievijā, tas ir, izmantoto noliktavu un vēstniecības vasarnīcas “Serebranij” Borā. Tiesa, gan diplomātu izsūtīšana, gan aizliegums izmantot īpašumus faktiski būtu tikai novēlota reakcija uz iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas rīcību, kad, sodot par līdzdalību kiberuzbrukumos un ēku izmantošanu spiegošanas mērķiem, 2016. gada nogalē no ASV tika izraidīti 35 Vašingtonas vēstniecībā un konsulātā Sanfrancisko strādājošie krievu diplomāti, kā arī uzlikts arests diviem Krievijas vēstniecības izmantotiem namiem. Vēl Maskavā tiekot izskatīta iespēja likt Vašingtonai samazināt vēstniecībā strādājošo skaitu.

Ukrainas, Sīrijas karu un jaukšanās ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā dēļ ieviestās jaunās sankcijas trešdien ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja ASV Kongresa Pārstāvju palāta. Arī ASV Senāts tās varētu apstiprināt vēl šonedēļ, un tad sankciju kopums vēl būs jāparaksta ASV prezidentam Donaldam Trampam, ko viņš, kā uzskata, būs spiests darīt par spīti savai neapmierinātībai. Pret Krieviju vērstās sankcijas galvenokārt skars ekonomiku – enerģētisko un finanšu sektoru, kamēr Maskavā, pēc “Kommersant” ziņām, vairāk domājot par “nesimetrisku” atbildi.

Krievija varētu censties maksimāli sarežģīt ASV “dzīvi” starptautiskajās attiecībās, piemēram, ANO Drošības padomes balsojumos par Ziemeļkoreju. Tāpat ir iespējama visāda veida šķēršļu celšana, līdz pat īpašumu un līdzekļu konfiskācijai tām amerikāņu firmām, kas strādā Krievijā. Piemēram, “Coca-Cola”, “PepsiCo”, “Microsoft”, “Apple”, “McDonald’s”, “Mars”, dzīvnieku barības un farmācijas uzņēmumiem. ASV iepērk Krievijā līdz 20% atomspēkstacijām nepieciešamā bagātinātā urāna, kā arī teju pusi aviācijas rūpniecībai vajadzīgā titāna. Tiesa, vēršoties pret ASV uzņēmumiem Krievijā un ierobežojot Krievijas eksportu uz ASV, vēl nav skaidrs, kurš ilgtermiņā būs lielākais zaudētājs. Urānu un titānu amerikāņi varbūt dārgāk, bet var iepirkt citās valstīs, savukārt Krievijai būs ļoti grūti vai pat neiespējami atrast pastāvīgu klientu to pašu izejvielu realizācijai citur.

Arī nepārdot ASV Krievijā ražotos raķešdzinējus Maskavai nozīmētu pašiem “iešaut kājā”, jo kompānija “Boeing”, kas ražo raķetes “Delta”, un Ilona Maska “Falcon” to tik vien gaida. “Ar ASV mums nav tik ļoti attīstītas tirdznieciski ekonomiskās un investīciju attiecības, lai mēs varētu “iedzelt” mūsu “draugiem”,” laikrakstam “Kommersant” izteicies Krievijas rūpnieku un uzņēmēju savienības priekšsēdētājs Aleksandrs Šohins.

LA.lv