Mobilā versija
+8.1°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
25. aprīlis, 2014
Drukāt

Krievija draud Ukrainā ievest “miera uzturētājus” (3)

Foto - AFPFoto - AFP

Ukrainā attīstoties sliktākajam scenārijam, Maskava “atcerēsies” par Krievijas parlamenta augšpalātas doto atļauju ievest kaimiņvalstī armiju, ceturtdien paziņojis Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.

“Šī iespēja vienmēr atrodas mūsu rokās, taču, protams, negribētos,” izteicies Čurkins.

Viņš piebildis, ka gadījumā, ja vardarbība Ukrainas dienvidaustrumos nerimsies, tad Krievija sasaukšot ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi.

Vienlaikus Čurkins norādīja, ka Drošības padome esot sašķelta un ka no tās kādu nopietnu rīcību konflikta noregulēšanai neesot ko gaidīt.

Uz jautājumu par ANO miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu, Krievijas diplomāts atbildēja, ka esošajā situācijā šāda scenārija īstenošana esot mazticama.

Tajā pašā laikā viņš paziņoja, ka Maskavai esot “starptautiski tiesisks pamats” savu “miera uzturētāju” ievešanai Ukrainā.

“Ir attiecīgas ANO statūtu normas, statūtu 51.pants, kas runā par pašaizsardzību un kuru, starp citu, iedarbināja 2008.gadā konflikta laikā Kaukāzā,” paziņoja Čurkins, piesaucot Krievijas agresiju pret Gruziju, ko gan starptautiskā sabiedrība nekad un nekādā veidā nav atzinusi par pamatotu un tiesisku.

Krievijas diplomāta demagoģiski piesauktais 51.pants nosaka, ka “šie statūti nekādā mērā neaizskar neatņemamās tiesības uz individuālo un kolektīvo pašaizsardzību, ja notiek bruņots uzbrukums Organizācijas Dalībvalstij, līdz tam laikam, kamēr Drošības Padome neveiks pasākumus, kas nepieciešami starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.”

Tādējādi šī starptautisko tiesību norma nekādā ziņā nevar tikt piemērota, lai attaisnotu Krievijas iebrukumu kaimiņvalsts teritorijā.

Tikmēr Krievijas Federācijas padomes pārstāvji jau piedāvājuši ievest Ukrainā krievu “miera uzturētājus”.

“Nepieciešams steidzami pie sarunu galda nosēdināt Krieviju, ASV, ES un Ukrainu un vienoties par miera uzturētāju kontingenta ievešanu [Ukrainas] dienvidaustrumos. Šobrīd mēs formulējam šādu priekšlikumu, un tas tiks iesniegta Federācijas padomes sēdē 29.aprīlī. Taču, ja situācija vēl vairāk saasināsies, nav izslēgts, ka arī agrāk,” sarunā ar laikrakstu “Izvestija” paziņojis parlamenta augšpalātas loceklis Valērijs Šņakins.

Kā ziņots, Krievijas Federācijas padome 1.martā atļāva prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Ukrainas teritorijā karaspēku. Tam sekoja Krievijas iebrukums Ukrainai piederošajā Krimā un šīs pussalas aneksija.

Aprīlī Krievijas atbalstītas bruņotas separātistu grupas sāka sagrābt administratīvās ēkas un stratēģiskos objektus citos Ukrainas austrumu reģionos. Tagad Maskava draud, ka gadījumā, ja Ukraina izmantos pret šīm diversantu bandām bruņotu spēku, tai nākšoties militāri iejaukties “savu līdzpilsoņu” un “tautiešu” aizstāvībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Putins un vina atbalstitaji “dejos” tik ilgi, ka beidzot atgadisies Haga ka kara noziedziednieki!

  2. Okupantus grib ievest Ukrainā.Skaidrs.Krievija to prot darīt,tāpēc viņu neciena daudzas tautas….

  3. jaliek preti savus miera uzturetajus lai nebutu kadi parpratumi.

Uzlec Makrona zvaigzne (4)Franču balsojums aizslauka tradicionālās partijas
Baltijas valstu gaisa telpā notiek NATO mācības (1)Baltijas valstu gaisa telpā otrdien un trešdien notiek NATO gaisa spēku mācības "Ramstein Alloy 4", informēja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
Draugiem Facebook Twitter Google+