Krievija gaisa telpas liegumus prasījusi arī Zviedrijai un Polijai 4
Krievijas puse ir pieprasījusi līdzīgus gaisa telpas liegumus arī Zviedrijai un Polijai, komentējot kaimiņvalsts plānotās raķešu šaušanas pārbaudes virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā, intervijā LNT raidījumam “LNT ziņas” pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Viņš informēja, ka uz AM izsauktais Krievijas militāro, gaisa un jūras spēku atašejs Latvijā, pulkvedis Andrejs Lobovs nav varējis paskaidrot, kādā veidā raķešu šaušanas ir plānotas, bet solījis, ka nodos šo informāciju Maskavai un sniegs Latvijai informāciju līdz plānotajām mācībām.
Garisons paskaidroja, ka šāda raķešu pārbaudīšanas prakse iepriekš ir notikusi pie Norvēģijas krastiem. Tā kā nav zināmas detaļas un, ņemot vērā, ka Krievijai ir poligoni savā teritorijā, kur tā regulāri īsteno šādas šaušanas, liekas dīvaini, ka tas jādara virs Latvijas ekskluzīvajiem ekonomiskajiem, atzina Garisons.
AM valsts sekretārs piebilda, ka iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties, tomēr ministrija vērsusi atašeja uzmanību, ka Latvija gribētu, lai Krievija garantē civilās aviācijas drošību, veicot mācības.
Garisons arī norādīja, ka parasti šādos gadījumos Civilās aviācijas aģentūra (CAA) novirza civilos gaisa kuģus no mācību teritorijas. Viņš atgādināja par CAA ziņoto, ka starptautiskās tiesības neliedz Krievijai šādas mācības.
Kā vēstīts, Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki laika posmā no 4.aprīļa līdz 6.aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi.
Krievijas puse aicinājusi Latviju šajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas.
AM izsauca Lobovu un pauda neapmierinātību par esošo situāciju, norādot, ka neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.
CAA, atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt Latvijas gaisa telpu raķešu šaušanai paredzētajā zonā, aģentūrai LETA apstiprināja CAA direktors Māris Gorodcovs.
Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube aģentūrai LETA paudu viedokli, ka Krievijas iecere liecina par vēlmi izrādīties, bet patiesi stipriem to darīt nevajadzētu.
Graube norādīja, ka Krievijas rīkojas līdzīgi kā cilvēki, kad grib pārliecināt par savu pārākumu. Viņaprāt, šāda varenības demonstrēšana patiesībā ir vājuma pazīme. “Viņi visu laiku grib izrādīties, pievērst sev uzmanību, bet tam, kurš patiesi ir stiprs, to darīt nevajag,” pauda bijušais NBS komandieris.
Viņaprāt, šīs pārbaudes arī nevajag vērtēt kā atsevišķu gadījumu, bet gan kā kopēju Krievijas reakciju uz pēdējā laika notikumiem, piemēram, Lielbritānijā cietušā bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa lietu.
