Foto – AFP/LETA

Krievija gatavo “informatīvus uzbrukumus” Lietuvai 1

Lietuvas Valsts drošības departaments (VDD) paziņojis, ka Krievija tuvākajā laikā varētu izvērst jaunu nomelnošanas kampaņu pret Lietuvas amatpersonām.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Lasīt citas ziņas

Drošības depatamenta sagatavotajā ziņojumā, kas iesniegts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības, aizsardzības un ārlietu komitejai un valsts augstākajām amatpersonām, norādīts, ka Kremlis ir neapmierināts ar Lietuvas ārpolitiku un enerģētikas politiku, kā arī tās Eiropas Savienības Padomē prezidentūras mērķiem, jo īpaši Austrumu partnerības programmu. Šā iemesla dēļ, kā brīdina lietuviešu drošības iestāžu darbinieki, Krievija gatavojas vērst “jaunus informatīvos uzbrukumus” pret Lietuvu un tās amatpersonām.

Saskaņā ar ziņojumā rakstīto šīs aktivitātes koordinē Krievijas prezidenta administrācija. “Mūsu iegūtas ziņas liecina, ka informatīvie uzbrukumi var kļūt aizvien intensīvāki,” ziņu aģentūrai “BNS” sacīja VDD ģenerāldirektors Ģedimins Grina. “Mūsuprāt, tas ir saistīts ar prezidentūru ES Padomē. Gluži tāpat kā mēs gribam, lai tā noritētu labi, ir spēki, kas vēlas pretējo.” Viņš uzsvēra, ka informatīvie uzbrukumi galvenokārt varētu tikt vērsti pret valsts līderiem – prezidenti Daļu Grībauskaiti un premjerministru Aļģirdu Butkeviču. “Šāda veida uzbrukumi parasti tiek īstenoti ar mediju starpniecību. Tie ir dažādi instrumenti. Tie var notikt ne tikai Lietuvā, bet arī citās valstis. To mērķis ir kritizēt jebkuru Lietuvas amatpersonu pieņemtu lēmumu. Draudus rada tas, cik daudz cilvēku ir gatavi uzņemt šādu propagandu. Ja šādu cilvēku ir maz, uzbrukumu efektivitāte ir zema,” skaidroja VDD ģenerāldirektors.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grina atzīmēja, ka “informatīvā propaganda īpaši intensificējas pirms stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanas vai dažu notikumu priekšvakarā”. Novembra beigās Viļņā norisināsies ES Austrumu partnerības samits, kurā ES plāno ar Ukrainu parakstīt brīvās tirdzniecības un asociācijas līgumu. Tikmēr Krievija grib, lai Ukraina pievienojas tās stutētajai muitas ūnijai, un kategoriski iebilst pret ukraiņu nodomu tuvināties Eiropas Savienībai.

Par Krievijas informatīvo uzbrukumu upuri jau kļuvusi Lietuvas prezidente Grībauskaite. Pagājušajā nedēlā vairāki Krievijas mediji ziņoja, ka viņa savulaik sadarbojusies ar padomijas drošības iestādēm. “Krievu mediji publicējuši stāstus, kuros spriež, ka manām studijām Sanktpēterburgā bija slēpti mērķi,” paziņoja Grībauskaite. Šajos stāstos esot apgalvots, ka Lietuvas prezidente, studējot ekonomiku Ļeņingradas valsts universitātē, esot sadarbojusies ar VDK. Studijas Sanktpēterburgā Grībauskaite pabeidza 1983. gadā.

Lietuvas drošības iestāžu darbinieki brīdinājuši, ka līdzīgas nomelnošanas kampaņas varētu tikt vērstas arī pret citām valsts amatpersonām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.