Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. decembris, 2013
Drukāt

Mihaēls Gālers: Krievija grib atjaunot impēriju (12)

Foto - EPFoto - EP

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Mihaēls Gālers savā kabinetā Strasbūrā mani sagaida, sveicinot ar “Labdien!” latviešu valodā. Intervijā deputāts atceras laikus, kad viņš Vācijas ārlietu dienestā bijis atbildīgs par Baltijas valstīm, vērtē to pienesumu Eiropas Savienībai, kā arī komentē Krievijas vēršanos pret Lietuvu un spiediena izdarīšanu uz Austrumu partnerības valstīm.

– Kā jūs vērtējat atmodas laikus Baltijā – kā šeit esošās brīvības vēsmas tolaik ietekmēja notikumus citur?


– Toreiz kā politiski ieinteresēts cilvēks sekoju līdzi notikumiem no Rietumvācijas. Ja PSRS prezidents Mihails Gorbačovs toreiz tiktu ņemts vērā nopietni, līdz PSRS sabrukumam lieta nenonāktu. Viņš vēlējās ekonomisku liberalizāciju un reformas PSRS, taču Baltijā bija spēcīgas pašnoteikšanās vēsmas. Gorbačova nākšana pie varas tika saistīta arī ar Vācijas atkalapvienošanās sapni. Toreiz mums brīnumaini paveicās, jo pārmaiņu procesi PSRS noritēja lielākoties mierīgā gaisotnē, kaut Baltijas valstīs bija arī daži cilvēku upuri. Tas ir brīnišķīgs stāsts, un dažreiz vēsture ir taisnīga.

– Vācijas Ārlietu ministrijā 90. gadu sākumā jūs bijāt atbildīgais par Baltijas valstīm. Kā atceraties tā laika notikumu attīstību?


– 1992. gadā pirmoreiz biju Latvijā un Lietuvā, bet 1993. gadā – Igaunijā, vēlāk vairākas reizes apmeklēju Baltijas valstis. Bija jārūpējas, lai Baltijas virzība uz ES un NATO netiktu pārtraukta. Virzība uz ES noritēja labi, bet ceļš uz NATO bija lēnāks, jo vispirms tika uzņemtas Polija, Slovākija, Čehija un Ungārija. Mūsu valsts īstenoja dažādas pārmaiņu programmas Baltijas valstīs, lai stiprinātu valsts pārvaldi un ekonomikas struktūru. Mums bija svarīgi, ka pirmie vēstnieki Baltijā ir ar baltiešu saknēm, un viņi arī aizstāvēja Baltijas valstu intereses.

– Latvijā joprojām ir nepilsoņi, kuri nevēlas mācīties latviešu valodu. Daži nevēlas kārtot eksāmenus, lai naturalizētos, bet pieņem Krievijas pilsoņa pasi…


– Dažreiz tas notiek pragmatisku iemeslu dēļ – ja ir Krievijas pilsonība, vairs nav nepieciešama vīza braucienam uz Krieviju. Brīvā valstī neko nevar uzspiest. Kas negrib būt par Latvijas pilsoni, tas nav jāspiež, bet viņam jāsaprot, ka, neprotot valodu, nevarēs ieņemt dažādus amatus, piemēram, tādus, kuros jāievēro stingras drošības prasības.

– Kādu pienesumu ES ir devušas Baltijas valstis?


Tās ir trīs atšķirīgas valstis. Manā skatījumā Baltijas valstis rāda piemēru citām pārmaiņu valstīm. 2008. gadā mūs visus skāra globālā finanšu krīze, Latviju tā ietekmēja ļoti smagi, bija vairāk nekā 20 procentu IKP kritums, un cilvēkiem Latvijā klājās patiešām sūri. Tas ir fenomenāli, kā mazā Latvija izgājusi no krīzes un tūlīt kļūs par eirozonas dalībvalsti. Man tā saistās ar bijušo kolēģi Eiropas Parlamentā – tagadējo Latvijas premjeru Valdi Dombrovski (Saruna notika pirms V. Dombrovska atkāpšanās no amata pēc Zolitūdes traģēdijas – Ģ. V.). Viņa skatienā var redzēt patiesumu un godīgumu. Vācijā par šādiem cilvēkiem teic, ka no viņiem var pirkt lietotu automašīnu. Viņi pasaka godīgi, ja automašīnai ir kāds defekts. Ir politiķi, no kuriem es nepirktu lietotu auto. Tas ir labi, ka Latvijas premjeram bija Eiropas Parlamenta pieredze, jo tas bija apliecinājums, ka viņš neies pa greiziem ceļiem.

– Ko eirozonai nozīmē Latvijas pievienošanās?


– Esam priecīgi, ka eirozona aug, kaut arī Latvijas daļa tajā nav liela. Latvieši zina, ka tagad ir lielā kopienā, bez valūtas kursa svārstību riskiem. Zviedrija, Dānija un Lietuva nākotnē arī pievienosies eirozonai. Galvenais ir cenu kontrole, lai cilvēkiem nav sajūtas, ka līdz ar valūtas maiņu kāds mēģinās nopelnīt.

– Kādu lomu ES ārpolitikā spēlē Baltijas valstis?


– Baltijas valstis var labāk analizēt un interpretēt Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas rīcību. Attiecībā uz Viļņas samitu no Krievijas bija vērojama padomiska rīcība – Lietuvas piena produktu neielaišana tirgū un stingrākas pārbaudes uz robežām Lietuvas kravas automašīnām. Krievija pretstatā ES Austrumu partnerības politikai liek Muitas savienību, izdara spiedienu uz šīm valstīm, piemēram, Armēniju, un patur spēkā tā saucamos iesaldētos konfliktus. Man ar nožēlu jāatzīst, ka Krievija grib atjaunot veco impēriju. Uz Baltiju tam gan nav nekāda iespaida, jo esat ES un NATO dalībvalstis.

– Armēnijai bija lielākais progress attiecībā uz sadarbību ar ES, taču tā atteicās no ciešākas sadarbības…


– Tas ir traģiski. Uz Armēnijas prezidentu Seržu Sargsjanu tika izdarīts spiediens. Iespējams, viņi padomāja: “Ja krievi mūs neatbalsta, mēs nevaram paturēt Kalnu Karabahu, jo azerbaidžāņi ir finansiāli spēcīgāki, tādēļ mums vajag Krievijas aizsardzību un mums ir jākož tajā skābajā ābolā.” Manā skatījumā tas ir spiediens, lai Armēnija iekļautos Muitas savienībā.

– Nesen pret Lietuvu tika vērsts informatīvs uzbrukums Pirmajā Baltijas kanālā, kur tika pārraidīta tendencioza, melīga pārraide par 1991. gada 13. janvāra notikumiem Viļņā. Kā vērtējat šādas vēstures falsifikācijas?


– Uzskatu vēstures falsifikācijas par provokācijām. Jūsu pieminētais gadījums izklausās pēc dumja mēģinājuma to darīt. Labākais veids, kā reaģēt uz šādiem raidījumiem, ir atmaskot falsifikāciju – tam būs lielāks efekts, nekā tos aizliedzot. Jāpiedāvā savi pierādījumi un jāizplata tie publiskajā telpā un internetā.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Atšķirībā no ES, Krievija grib kļūt impērija… :))

    • Iestāsti to baškīriem, burjatiem, čečeņiem, dagestāniešiem, ingušiem, kabardiešiem, kalmikiem, karēliešiem, čerkesiešiem, jakutiem, mariiem, mordoviešiem, osetiešiem, tatāriem, udmurtiem …

      • kā domā – vai visas Tevis nosauktās sīkās tautas spētu izveidot savu valsti un to pārvaldīt ilgtermiņā? Tāpat būtu jāveido kkāda apvienība, savienība, ūnija – sauc, kā gribi. Un paskaidro – ar ko gan labāka ES? Tāda pati savienība vien ir, kā iepriekšējā.

  2. PIRMDIENA – GRŪTA DIENA…UN TOMĒR, DZERT VAJAG AR MĒRU .

  3. TIEŠĀM ŽĒL ,KA MUMS NAV SAVA PUĶINA VAI LUKAŠENKO .MĀTES LATVIJA MIESA TIEK GRAIZĪTA UN TO DARA NEVIS SVEŠZEMJU IEKAROTĀJU ARMIJA , BET MŪSU PAŠU POLITIĶI .

    • Tu domā kā krievs, vai arī kā mankurtizēts latvietis. Ar tādu nav iespējams racionāli debatēt.

      • Tavuprāt – katrs, kurš nelamā krievus, ir mankurtizēts latvietis? Arī es uzskatu, ka pašreizējā parlamentārā demokrātija, perversi atšķaidīta ar Satversmē neparedzētu partokrātiju, mūsu valsti uz attīstību neved. Vai Tu gribi teikt, ka es neesmu patriots?

  4. Eiroparlamenta pieredze gan nav nekāda godprātības un valstiska patriotisma skola un garantija. Mums tur ir veseli trīs deputāti, kuri kalpo Dievs vien zin kam, tikai ne viņus deleģējušai Latvijai.

  5. Krievijas identitāte ir tās impērija. Un tās posts. Atceros lasījis sešdemitajos gados, ka krievu monarhistu organizācijas priekšnieks ASV izteicās, ka labāk ir ja komūnisti paliek pie varas, nekā ka graiza Mātes Krievijas dzīvo miesu. Nekas nav mainījies šinī ziņa arī ar Pūķina Krieviju.

  6. Kas tā par sistēmu,tikai LA nelauj normāli rakstīt komentārus. Jau kuro reizi izdzēš rakstīšanas laikā.Nekur citūr tas nenotiek. Kāpēc ?

  7. Nebūs Krievijā nekādas Muitas savienības. Par Krievijas impērijas atdzimšanu, nav pat vērts runāt.

  8. Gribēt var daudz ko! Euro ieviešana Latvijā ir garants mūsu drošībai Nato ,ja būs vajadzība rīkosies ātri un izlēmīgi—aizsargājot Euro !

Draugiem Facebook Twitter Google+