Krievija gribējusi apgrūtināt Kačiņska dzīvi 0

Krievija 2010. gada 10. aprīlī centusies nepieļaut toreizējā Polijas prezidenta Leha Kačiņska lidmašīnas nosēšanos Smoļenskas lidlaukā, lai Polijas delegācija nepagūtu uz Katiņas slaktiņa piemiņas pasākumu, liecina tīmekļa medija “Wikileaks” publiskotā elektroniskā pasta sarakste.

Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Kā vēsta Polijas radio, informācija par Smoļenskas avāriju atrodama starp miljoniem ASV izlūkošanas uzņēmuma “Stratfor” elektroniskā pasta vēstuļu, kuras “Wikileaks” pagājušajā mēnesī sāka nodot atklātībai. Smoļenskas lidlauka gaisa satiksmes kontroles centrs 2010. gada 10. aprīlī uzskatīja, ka Polijas delegācijas lidmašīnai nav droši mēģināt nosēsties biezajā miglā, taču lidmašīnas piloti tomēr centās nosēdināt lidmašīnu, un tā nogāzās. Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki.

2010. gada 24. aprīlī “Stratfor” vicedirektors pretizlūkošanas jautājumos Freds Bērtons elektroniskā pasta vēstulē uzņēmuma analizēšanas departamenta direktorei Rēvai Bhallai citē “biedra J.” teikto: “Krievi ar nolūku liedza lidmašīnai nosēsties, zinot, ka Polijas prezidentam būs vai nu jāpiespiež pilotu veikt nosēšanos, vai arī lidmašīna dosies atpakaļ un šajā vietā nenosēdīsies.” Bet “Stratfor” darbinieks Marko Papičs ziņojis: “Arī mana kontaktpersona iepazīstināja mani ar šo teoriju. Taču nolūks nebija Kačiņski nogalināt, viņi vēlējās tikai apgrūtināt viņa dzīvi, liekot viņam nosēsties Minskā un tādējādi nokavēt Katiņas slaktiņa piemiņas ceremoniju, kam bija jāsākas stundu pēc nosēšanās. Tā vietā piloti tik un tā centās nosēdināt lidmašīnu, un tā avarēja.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Elektroniskā pasta vēstulē pieminētais “biedrs J.”, domājams, ir bijušais Krievijas ārējās izlūkošanas virsnieks Sergejs Tretjavkovs, kurš 2000. gadā pārbēga uz ASV. Viņš miris 2010. gada oktobrī. Citā elektroniskā pasta vēstulē par “biedru J.” teikts, ka viņš ir “augsta ranga padomju pārbēdzējs”.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.