Krievija izraida vienu Latvijas vēstniecības diplomātu 3
Krievija izraidīs vienu Latvijas vēstniecības diplomātu, uzdodot viņam pamest valsti līdz 6.aprīlim, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.
“Mūsu pagaidu pilnvarotais lietvedis piektdien, 30.martā, tika izsaukts uz Krievijas Ārlietu ministriju, kur viņam tika paskaidrots, ka vienam Latvijas diplomātam līdz 6.aprīļa vakaram Krievija ir jāpamet,” norādīja Jegermanis un piebilda, ka saņemta arī protesta nota.
ĀM pārstāvis neatklāja diplomāta vārdu un ieņemamo amatu, tomēr apliecināja, ka tas nav Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Izraidāmā persona Krievijā nostrādājusi mazāk par vienu gadu, norādīja Jegermanis, gan piebilstot, ka konkrētais diplomāts ir ar pieredzi.
“Krievijas puse uzskata, ka šis solis (Latvijas lēmums par diplomāta izraidīšanu) bija provokatīvs un nebija citas iespējas, kā atbildēt ar to pašu,” teica Jegermanis.
Pēc diplomāta atgriešanās Latvijā ĀM vērtēšot, kādu amatu šim cilvēkam piedāvāt.
ĀM pārstāvis uzsvēra, ka Krievijas atbildes solis bija sagaidāms un nepārsteidz, taču tas neatrisina problēmu, drīzāk padziļina saspīlējumu. “Tā vietā, lai sadarbotos ar Lielbritāniju un sekmētu 4.marta ķīmisko ieroču lietošanas izmeklēšanu Solsberijā, Krievija ir izvēlējusies klaji naidīgu un izaicinošu attieksmi,” pauda Jegermanis.
“Gribam atgādināt, ka ķīmisko ieroču izmantošana Solsberijā ir nopietns drauds NATO kolektīvajai drošībai un starptautiskajām tiesībām. Latvija kopā ar Eiropas Savienības (ES) un NATO partneriem izstrādā vienotu pozīciju un to īsteno,” uzsvēra ĀM pārstāvis.
Ministrija atgādina, ka Krievijas rīcība un paziņojumi pēdējos gados daudzkārt ir bijuši provokatīvi, vērsti uz saspīlējuma kāpināšanu. Krievijas diplomātu koordinēta izraidīšana ir NATO, ES sabiedroto un citu valstu skaidrs vēstījums, ka Krievijas bīstamā un agresīvā rīcība nav pieņemama un tā arī turpmāk saņems pienācīgu atbildi, uzsvēra ĀM.
Vienlaikus Krievija ir Latvijas kaimiņš, tāpēc Latvija turpinās divpusējo sadarbību tajos praktiskās sadarbības jautājumos, kur šajos ģeopolitiskajos apstākļos tas ir iespējams, atzīmēja ĀM.
Jau ziņots, ka ASV, vismaz 18 ES valstis, tostarp Latvija, kā arī Kanāda un Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam paziņojušas, ka izraida Krievijas diplomātus. ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.
Latvija izraidījusi Krievijas vēstniecības otro sekretāru un Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi Krievijas lidsabiedrības “Aeroflot” pārstāvi Latvijā Sergeju Sokoļņikovu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi lēmumu izraidīt vēstniecības darbinieku, jo pēc drošības iestāžu sniegtās informācijas viņa darbība nav savietojama ar diplomāta statusu un rada kaitējumu Latvijas interesēm.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas diplomātus izraidījušo Eiropas valstu vēstniekus, lai iesniegtu protesta notu un paziņotu par atbildes pasākumiem.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau ceturtdien paziņoja, ka Krievijas atbilde uz 60 tās diplomātu izraidīšanu no ASV un Krievijas konsulāta Sietlā slēgšanu būs tāda paša skaita ASV diplomātu izraidīšana un piekrišanas atsaukšana ASV ģenerālkonsulāta darbam Sanktpēterburgā. Lavrovs teica, ka Maskava spers simetriskus soļus arī pret citu valstu diplomātiem.
