Foto-LETA/AFP

Krievija izstrādā hibrīdkara tehnoloģijas Austrumlatvijai 38

Krievija šobrīd izstrādā hibrīdkara tehnoloģijas attiecībā uz vairākām savulaik PSRS sastāvā bijušām teritorijām, arī attiecībā uz Austrumlatviju, intervijā, kas sestdien publicēta Izraēlas Devītā kanāla tīmekļa vietnē, apgalvo Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušais padomnieks Andrejs Illarionovs.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Vaicāts, vai Krievija tiešām ir spējīga sākt pilna apjoma karu, vai arī draudi ir pārspīlēti un notiekošais ir Maskavas šantāža, centieni iebiedēt Rietumus, Illarionovs sacīja, ka šobrīd notiek karš vairākos līmeņos.

“Ir karš pret Ukrainu, ir karš pret valstīm, kas tika izveidotas postpadomju telpā, (..) ir karš pret Eiropu, ir karš, kas tiek vests pret Rietumiem kopumā,” sacīja bijušais Krievijas prezidenta padomnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz precizējošo jautājumu, vai karš tiek izvērsts jau šobrīd, viņš atbildēja apstiprinoši. “Dažās frontēs mēs to redzam, kā piemēram, Ukrainas frontē, jo šeit karš tiek vests ar konvencionālām metodēm. (..) Bet citos virzienos tas tiek vests hibrīdkara kategorijā,” skaidroja Illarionovs, kurš šobrīd ir Vašingtonas Katona institūta eksperts.

“Viena tehnoloģija tiek pielietota attiecībā uz Abhāziju, nedaudz līdzīga, bet tomēr atšķirīga, attiecībā uz Dienvidosetiju, cita – attiecībā uz Piedņestru, ceturtā – attiecībā uz Krimu, piektā – attiecībā uz Austrumdonbasu,” piebildis Illarionovs.

“Dažas citas tehnoloģijas izstrādā, piemēram, šobrīd attiecībā uz Austrumlatviju vai, piemēram, attiecībā uz visu Baltkrieviju,” izteicies Putina bijušais padomnieks.

Illarionovs arī pauda pārliecību, ka Vašingtona izšķirsies par bruņojuma piegādēm Ukrainai, un, ja tas notiks “pieņemamos apjomos”, tas sekmēs spriedzes mazināšanos.

Viņš gan arī norādīja, ka Rietumu līderi, konkrēti ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele, nevēlas iziet uz konfliktu ar Putinu. “Par to, lai viņiem nav personīga konflikta ar Putinu, viņi ir gatavi maksāt uz vienalga kā rēķina. Uz Gruzijas rēķina, uz Ukrainas rēķina, uz vienalga kā rēķina,” sacīja Illarionovs.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.