Foto – Krievijas Aizsardzības ministrija

Krievija izved daļu spēku no Sīrijas 4

Pēc Kremļa negaidītā paziņojuma par savu bruņoto spēku un militārā aprīkojuma  daļēju izvešanu vakar  Sīriju atstāja pirmā Krievijas militāro lidmašīnu grupa, tostarp bumbvedēji “Su-34” un transportlidmašīnas “Tu-154” un “Il-76”. Krievijas kara aviācijas spēki, kas paliks Sīrijā pēc kontingenta lielākās daļas atgriešanās dzimtenē, turpinās veikt uzlidojumus teroristu objektiem, paziņoja Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs.

Reklāma
Reklāma

Atstāj kāju durvīs

Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien deva rīkojumu aizsardzības ministram Sergejam Šoigu sākt Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta atvilkšanu, kas varētu ilgt aptuveni piecus mēnešus. “Aizsardzības ministrijai un bruņotajiem spēkiem izvirzītais uzdevums ir pilnībā izpildīts, tāpēc es esmu aizsardzības ministram licis sākt mūsu karaspēka lielākās daļas atvilkšanu no Sīrijas,” Putina teikto citēja ziņu aģentūra TASS. Putins paudis cerību, ka Krievijas karaspēka atvilkšana būs stimuls Sīrijas konflikta atrisinājumam. Putins un Asads vienojušies, ka Maskava Sīrijā paturēs gaisa spēku objektu, lai palīdzētu uzraudzīt pamiera progresu. Krievijas pārstāvis norādīja, ka Hmeimimas aviobāze, kur bija izvietotas aptuveni 50 kaujas lidmašīnas un helikopteri, Latākijas apgabalā un jūras kara flotes materiāli tehniskās apgādes punkts Tartusas ostā turpinās darboties un daļa Krievijas militārā personāla tur paliks. Viņš neatklāja, cik Krievijas karavīru un kaujas tehnikas paliks Sīrijā. Pēc ASV datiem, Sīrijā ir no 3000 līdz 6000 Krievijas militārpersonu. Krievijas parlamenta Aizsardzības komitejas vadītājs Viktors Ozerovs paziņojis, ka divās bāzēs Sīrijā varētu palikt aptuveni tūkstotis Krievijas militārpersonu, kas apsargās bāzu teritoriju, veiks gaisa izlūkošanu un apmācīs Sīrijas armiju, ziņo aģentūra “Interfax”. Pēc viņa teiktā, bāzē paliks “S-400” pretgaisa aizsardzības raķešu iekārta, kas tika nogādāta Sīrijā novembrī, kad Turcija notrieca Krievijas bumbvedēju, kas esot pārkāpis Turcijas gaisa telpu.

Krievijas bruņotie spēki Sīrijas pilsoņkarā prezidenta Bašara Asada pusē iesaistījās septembrī, sākot islāmistu kaujinieku objektu bombardēšanu, galvenokārt bumbojot nevis džihādistus, bet Asada režīma pretiniekus. Rietumvalstis kritizēja Maskavas sākto “pretterorisma operāciju” kā mēģinājumu atbalstīt Asada režīmu, atzīmē izdevums “Euobserver”. Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem un valdības karaspēku. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 270 000 cilvēku.

Uzdodas par miera nesēju

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmdien Ženēvā sākās Sīrijas miera sarunas, bet starp pusēm ir strīds par prezidenta Asada nākotni. Analītiķi atzīmē, ka Kremļa paziņojums par Krievijas spēku daļēju izvešanu no Sīrijas dod iespēju Putinam ierobežot milzīgos izdevumus, ko prasa šī militārā avantūra, uzdoties par miera sarunu veicinātāju un mazināt spriedzi attiecībās ar Turciju un Persijas līča valstīm, kuras saniknoja Maskavas militārā iejaukšanās Sīrijā Asada režīma pusē. Krievijas karaspēka atvilkšana no Sīrijas varētu palielināt spiedienu uz Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu, liekot viņam sarunās Ženēvā apspriest politisku pāreju, kas saglabā Sīrijas valsts stabilitāti visu iedzīvotāju interesēs, paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Pagaidu pamiers starp Asada spēkiem un opozīciju, kas 27. februārī stājās spēkā, lielā mērā ir ticis ievērots, bet tas neattiecas uz džihādistu grupējumu “Islāma valsts” un “Al Qaeda” filiāli “Nusras fronte”. “Ja uguns pārtraukšana var būt pazīme tam, ka pēc pieciem kara gadiem konflikta puses beidzot ir nogurušas no kara un atzīst, ka neviens nevar militāri uzvarēt šajā konfliktā, tad ir cerība, ka pēc pieciem gadiem… politisks risinājums var īstenoties,” piebilda Šteinmeiers. ANO īpašais pārstāvis Sīrijā Stafans de Mistura nosaucis Putina paziņojumu par “svarīgu virzību” un paudis cerību, ka Krievijas spēku atvilkšana dos “pozitīvu grūdienu” miera sarunām Ženēvā, ziņo aģentūra “Associated Press”. ASV administrācijas pārstāvis piesardzīgi vērtējis Kremļa paziņojumu par spēku atvilkšanu no Sīrijas, jo Krievija līdz šim kavējusi virzību uz mieru, tāpēc būtu jāpārliecinās par Maskavas īstajiem nodomiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.