Mobilā versija
+15.0°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
10. februāris, 2017
Drukāt

Krievija izvērš militāras aktivitātes Arktikā (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Veido pretraķešu aizsardzības sistēmu 

Krievija izstrādā zeme-gaiss tipa pretraķešu aizsardzības sistēmu Arktikas reģionam.

Raķešu sistēma tiks balstīta uz Krievijā jau pastāvošo tuva darbības rādiusa raķešu sistēmu “Tor”, kas ir paredzēta lidmašīnu un spārnoto raķešu notriekšanai. Raķešu sistēmu izstrādā Krievijas bruņojuma koncerns “Almaz-Antej”, kas ir izstrādājis arī “S-300” un BUK raķešu sistēmas. Pirms nedēļas ES tiesa lēma atstāt spēkā sankcijas pret Krievijas bruņojuma ražošanas firmu “Almaz-Antej”, kas Krievijas valdības uzdevumā piegādā ieročus Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem Austrumukrainā.

Ar šīs firmas ražoto raķešu sistēmu “Buk” 2015. gadā virs Austrumukrainas tika notriekta Malaizijas lidsabiedrības pasažieru lidmašīna, bojā ejot 297 cilvēkiem.

Pērn Krievija Arktikas reģionā rīkoja militārās mācības, kurās piedalījās 38 000 karavīru, kā arī lidmašīnas un zemūdenes. Pēc tam piecu Ziemeļvalstu – Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – aizsardzības ministri nāca klajā ar kopīgu deklarāciju, kurā Eiropa aicināta stiprināt militāro sadarbību, lai stātos pretī Krievijas agresijai Austrumeiropā. “Krievijas rīcība ir lielākā problēma Eiropas drošībai,” uzsvērts deklarācijā.

 

Vai ASV atcels sankcijas pret Krieviju? 

Krievija pēdējos gados ir aktivizējusi militārās klātbūtnes nostiprināšanu Arktikā, ņemot vērā pieaugošās transporta un resursu iegūšanas iespējas, ko varētu radīt arktisko ledāju kušana. Krievijas lielākais naftas uzņēmums “Rosņeft” jau 2011. gadā parakstīja vienošanos ar ASV naftas kompāniju “ExxonMobil” par Krievijas Arktikas šelfa apguvi. Vienošanās paredzēja, ka “Rosņeft” piederošajās naftas atradnēs, kuru apguvei uzņēmumam nepieciešama ASV tehnoloģiskā palīdzība, tiks veikti nozīmīgi ieguldījumi, taču sadarbības plānus apturēja ASV sankcijas pret Krieviju pēc Maskavas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā.

Tagad firmas “ExxonMobil” bijušais izpilddirektors Rekss Tilersons, kuram savulaik Krievijas prezidents Vladimirs Putins pasniedza Draudzības ordeni, iecelts ASV valsts sekretāra amatā. ASV prezidents Donalds Tramps, nevērojot ietekmīgu ASV politiķu un militārpersonu brīdinājumus, izteicies, ka varētu mazināt sankcijas pret Krieviju, ja Kremlis piekristu kopā ar ASV iesaistīties cīņā pret tā dēvētās Islāma valsts kaujiniekiem.

Krievija atkārtoti iesniegusi pieprasījumu ANO par tās kontinentālā šelfa robežas paplašināšanu Arktikā. Klimata izmaiņu dēļ, kas veicina ledāju kušanu Arktikā, palielinās izredzes piekļūt vietām, kas slēpj milzu naftas un gāzes rezerves.

Krievija pretendē uz 1,2 miljonu kvadrātkilometru lielu teritoriju Arktikā. Ģeologi uzskata, ka Ziemeļu Ledus okeāna gultnē atrodas aptuveni 30% no neatklātās dabasgāzes un naftas rezervēm, kas var būt daudzus miljardus eiro vērtas. “Piekļuve šīm atradnēm Krievijai nozīmē vairāk nekā Krima – tajā ir vieni vienīgi izdevumi, bet nafta, gāze, minerāli un zvejniecība – nes peļņu,” atzīmē Zviedrijas laikraksts “Dagens Nyheter”.

 

Arktika_7

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ko lai saka, kremlis no savas šizofrēniskās paranojas galīgi o-h-u-j-e-l…

Draugiem Facebook Twitter Google+