Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. janvāris, 2013
Drukāt

Krievija kritizē ASV tiesas spriedumu ebreju bibliotēkas lietā

Krievijas Ārlietu ministrija par pretlikumīgu un provokatīvu nodēvējusi nule kā pieņemto ASV tiesas spriedumu, ar kuru Maskavai likts maksāt iespaidīgu naudassodu – 50 tūkstošus dolāru dienā – par tās atteikumu atdot ebreju grāmatu un rokrakstu krājumu, uz kuru pretendē arī Savienoto Valstu ortodoksālo jūdaistu organizācija.

Ja saistībā ar šo lietu ASV nolems konfiscēt Krievijas valsts īpašumus, Maskava īstenos “bargus pretsoļus”, brīdina ministrija. Vašingtonas apgabaltiesa nolēma Krievijai piespriest maksāt naudassodu, jo tā nav izpildījusi iepriekšējo, vēl 2010. gadā amerikāņu tiesas pieņemto spriedumu. Toreiz Vašingtonas tiesa nosprieda, ka tā dēvētā Šneijersona bibliotēka, kas glabājas Krievijas Valsts bibliotēkā, ir jānodod Ņujorkā bāzētajai ortodoksālo jūdaistu hasīdu organizācijai “Habad”. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā komentārā teikts, ka tā pirms diviem gadiem pieņemto spriedumu joprojām uzskata par juridiski nenozīmīgu. Tostarp hasīdu kustības advokāti paziņojuši, ka pieprasīs, lai tiesas spriedums par naudassoda noteikšanu tiktu izpildīts, cita starpā panākot, ka ASV tiek arestēts Krievijas īpašums.

Šneijersona kolekcija ir senebreju grāmatu un rokrakstu krājums, kuru XX gadsimta sākumā izveidoja Ļubaviču hasīdu kopienas līderis Josifs Ichaks Šneijersons. Ļubaviči, kas atrodas Krievijā, mūsdienu Smoļenskas apgabalā, savulaik bijis hasīdisma centrs. Reliģiskās kustības “Habad” biedri – Šneijersona garīgie mantinieki – mūsdienās dzīvo ASV un jau no deviņdesmito gadu sākuma pieprasa, lai viņiem tiktu atdota bibliotēka, kuru tie uzskata par svētu relikviju. Vienu daļu Šneijersona bibliotēkas – 12 tūkstošus grāmatu – padomju vara nacionalizēja 1918. gadā, bet otru daļu – 25 tūkstošus rokrakstu – Šneijersonam izdevās izvest, kad viņš 1927. gadā no Padomju Krievijas emigrēja – no sākuma uz Latviju, bet 1934. gadā uz Poliju. 1939. gadā šī daļa nonāca nacistu rokās un tika aizvesta uz Vāciju. Savukārt pašam rabīnam ar amerikāņu palīdzību izdevās nokļūt ASV. Vācijā nonākusī Šneijersona bibliotēkas daļa pēc Trešā reiha sabrukuma līdz ar citiem trofeju dokumentiem nonāca Maskavā.

Kolekcija ir Krievijas Federācijas nacionālais īpašums un kā valsts īpašumam uz to tiek attiecināta tiesiskā imunitāte, norāda Krievijas Ārlietu ministrija. Šneijersonu ģimenē nav likumīgu kolekcijas mantinieku, turklāt tā biedrībai “Habad” nekad nav piederējusi, vēl 2010. gadā skaidroja ministrija. Pēc sākotnējā tiesas sprieduma Maskava aizliedza izvest no Krievijas mākslas darbus izstādīšanai ASV, bažījoties, ka tie tur varētu tikt arestēti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+