Foto – AFP

Krievijā meklē “ārvalstu aģentus” 0

Ar mērķi noskaidrot tās nevalstiskās organizācijas, kuras atbilstu pērn novembrī ieviestajai jaunajai “ārvalstu aģentu” definīcijai, Krievijas Tieslietu ministrija veikusi kratīšanu vairākos cilvēktiesību aizstāvju birojos.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

Pagājušā gada 21. novembrī Krievijā stājās spēkā likums, kas “ārvalstu aģentu” kategorijā ierindo tās nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansējumu no citām valstīm un tādējādi potenciāli var tik tiesātas par valsts nodevību. Vairākas NVO šādu likumu nodēvējušas par valdības centieniem apklusināt tās kritiķus. “Krievijas amatpersonas sabiedrības acīs apzināti grib diskreditēt nevalstiskās organizācijas,” paziņojis cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Amnesty International” Krievijas departaments.

Pagājušajā nedēļā Krievijas tiesībsargājošās iestādes sāka pārbaudes organizācijas “Memoriāls” darbā. “Viņi rada gaisotni, kas paralizē mūsu organizācijas normālu darbu. Tas ir valsts radīts spiediens uz sabiedrību,” ziņu aģentūrai “Interfax” stāstīja “Memoriāla” direktors Arsēnijs Roginskis. Savukārt šonedēļ Krievijas tiesībsargi ieradās vairāku citu nevalstisko organizāciju, tostarp “Amnesty Internationa” un kustības “Par cilvēka tiesībām”, birojos, prasot tām nodot dokumentus, kas liecinātu par organizāciju naudas avotiem. Cilvēktiesību asociācija “Agora” paziņojusi, ka pēdējā mēneša laikā auditi veikti vairāk nekā četrdesmit nevalstiskajās organizācijās, no kurām daudzas nevairās skaļi kritizēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievijas Tieslietu ministrija apgalvo, ka tā veic papildus pārbaudes organizācijās, kuras saņem ārvalstu finansējumu un kuras tādējādi būtu jāreģistrē kā “ārvalstu aģenti”. Virkne NVO atteikušās sadarboties ar valsts tiesībsargājošajām iestādēm un novembrī pieņemto likumu ignorē. Jāatzīmē, ka vārdu salikumu “ārvalstu aģents”, vēršoties pret sev netīkamajām grupām, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados plaši izmantoja arī Staļins.

“Valsts dome pieņem likumus, kas ir pretrunā konstitūcijas garam, likuma garam,” sarunā ar raidsabiedrību “Brīvā Eiropa” pauda organizācijas “Par cilvēka tiesībām” vadītājs Ļevs Ponomorjovs. “Jaunais likums ir pārveidojis tieslietu sistēmu. Tas ir padomju laiku likums. Šobrīd simtiem nevalstisko organizāciju pakļautas pretlikumīgām ģenerālprokuratūras izmeklētāju darbībām.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.