Ekonomika
Bizness

Krievija neatsakās no kravām uz Latviju 0


Rīgas brīvosta
Rīgas brīvosta
Foto LETA

Pagājušajā nedēļā nelielu satraukumu Latvijā radīja parasti uzticamās ziņu aģentūras “Reuters” ziņa par to, ka Krievija nezināmu iemeslu dēļ pat par 90% samazinājusi pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomus uz Ventspils un Rīgas ostām. Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pasteidzās paziņot, ka Latvija, atsakoties no dalības “NordStream 2” projekta, ir sev sagādājusi kopējos tautsaimnieciskos zaudējumus apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Šķiet, daudz lielāku nesaprašanu un neapmierinātību ar ziņas nepatiesību izrādījuši paši krievu uzņēmumi, kamēr “Krievijas dzelzceļu” (“KDz”) vadība par samazinājumu neko nezina. Tāpat kā Latvijas puse ar premjeru Māri Kučinski priekšgalā. Turklāt arī pārkrauto kravu apjomi ostās par to neliecina.

Kā otrdien raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja M. Kučinskis, izskanējusī ziņa neatbilst patiesībai, jo līdz 25. maijam kravu apjoms, pēc Satiksmes ministrijas provizoriskajiem datiem, no Krievijas pieaudzis pat par 15,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Objektīvu apstākļu dēļ maijā pazudušas ogles, jo beigusies apkures sezona. Citu neprognozējamu kritumu nav,” sacīja M. Kučinskis, uzsverot, ka bijusi tikšanās arī ar “Kdz” vadītāju Oļegu Belozerovu, kurš šādas baumas neesot apstiprinājis, paužot par tām izbrīnu. Premjers gan norādīja, ka tas nenozīmē, ka krievi nemaina stratēģiju, jo jau sen Krievija vēloties arvien vairāk izmantot savas ostas, taču jau gadiem pierādījies, ka ar šo plānu krieviem pārāk labi nesokas.

 

Pārkrauts vairāk, nekā cerēts

To daļēji pierāda arī Rīgas brīvostas sniegtie dati. Rīgā maijā provizoriski pārkrautas apmēram 2,5 miljoni tonnu kravu (skaitlis būs lielāks pēc visu maija datu aprēķināšanas. – Aut.), kas ir par apmēram 400 000 tonnu mazāk nekā aprīlī. Arī aprīlī bijis neliels kritums attiecībā pret martu, taču te jāņem vērā, ka kopumā 2017. gada četru mēnešu laikā pārkrauts daudz vairāk, nekā cerēts, līdz ar to Rīgas brīv-
ostā uz nelielo samazinājumu raugās ar vēsu galvu. Turklāt kritums šobrīd ir sagaidāms, ņemot vērā gan sezonalitāti, gan ikgadējos dzelzceļa infrastruktūras remontdarbus Latvijā un Krievijā. Ventspils brīvosta ar maija provizoriskajiem datiem nepadalījās, tomēr kritums, visticamāk, sagaidāms arī tur. Taču ne tik dramatisks, kā vēstīja “Reuters”. Diemžēl valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga plašāku skaidrojumu iegūt neizdevās. A. Lembergs iepriekš savā iknedēļas preses konferencē izteicās, ka maijā no Krievijas ievesto kravu skaits samazinājies par 40%, šo samazinājumu saistot ar Latvijas valdības atbalsta trūkumu “NordStream 2” projektam Ventspilī. Cita starpā A. Lembergs uzskata, ka tādējādi Latvija zaudēšot 100 miljonus eiro. Nav gan skaidrs, kā Ventspils mērs šo skaitli ieguvis. Neviens cits “LA” aptaujātais gan šo projektu ar jebkādu kravu kritumu nesaista, arī Krievijas puse par to neko neesot teikusi.

Arī par nākotni M. Kučinskis bija gana drošs, sakot, ka nav indikāciju, ka kaut kas tuvākajā laikā mainītos, taču nevarot arī nemitīgi paļauties uz Krievijas kravām, kuras šobrīd veidojot 75% no visa apjoma. “Tieši tāpēc satiksmes ministrs U. Augulis dodas uz Vāciju, bija Ķīnas forumā un meklē alternatīvus ienākumu avotus, lai mazinātu riskus,” sacīja premjers. Nedz Ventspils, nedz 
Rīgas brīvostas pārstāvji nevēlējās komentēt iespējamos jūnija dzelzceļa kravu apjomus.

 

Liepājā viss mierīgi

Medijos parādījās ziņa arī par to, ka “KDz” atsakot arī tiem Krievijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt graudus pa dzelzceļu līdz Latvijas ostām. Latvijā to lielākoties dara Liepājā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe norādīja, ka osta nekādas izmaiņas šobrīd nejūt. Taču norādīja, ka situācija nav viennozīmīga, jo ar Krieviju nekad neko nevar zināt. “Aprīlī graudiem mums bija 40% pieaugums, bet ostas četru mēnešu izpilde bija ar 20% pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu.”

 

Nesaskaņotas kravas

Vienīgā, kura sarunā ar mani joprojām norādīja, ka satraukumam ir pamats, bija “Baltijas asociācija – transports un loģistika” prezidente Inga Antāne. Viņa sacīja, ka nezināmu iemeslu dēļ Krievijas pusē netika saskaņoti kravu apjomi, tāpēc jau aprīlī skaitļi esot bijuši mazāki, nekā varēja būt, un tas turpinājies arī maijā. “Mēs pieprasījām daudz lielākus apjomus. Kāpēc atteica, nezinu. Tam var būt vairāki iemesli, taču skaidrs, ka “Reuters” ziņā norādītie skaitļi ir nepatiesība,” sacīja I. Antāne, kura gan nepiekrīt A. Lembergam, kurš to novēlis uz “NordStream 2” projektu. Valdības lēmums par “NordStream 2” bijis vēlāk nekā kravu nesaskaņošana. Viņa uzsvēra, ka Latvijas ostas var pārkraut daudz un esot gan pieprasījums, gan interese no Krievijas, taču jātiek cauri saskaņošanai.

Savukārt Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns man sacīja, ka pamats runām par kravu apjomu samazinājumu ir vienmēr, jo Krievija jau sen definējusi savu politiku – likt uzsvaru uz kravu lielāku pārkraušanu pašu ostās. Taču vairāki apstākļi to neļauj un viss paliek kā līdz šim. Arī šobrīd nedz dzelzceļam, nedz ostām nekāds milzu kritums neesot pieredzēts. “Satraukumam nav pamata, un nekas neliecina par kādu strauju kritumu. Krievija pret tranzītbiznesu Latvijā šobrīd nevēršas. Ja viņi gribēs pieņemt politisku lēmumu, tad mēs visi to uzreiz dzirdēsim,” sacīja K. Leiškalns. Arī viņš neuzskata, ka baumas saistītas ar “NordStream 2” projektu, taču norādīja, ka nesaprotot, kāpēc valstij jāiesaistās privātā biznesā, kurā bez Krievijas piedaloties arī, piemēram, Vācija.

 

Krievijā lielāks šoks nekā Latvijā

Līdz ar “Reuters” ziņu sarosījās arī Satiksmes ministrija (SM) un “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”). “LDz” pārstāvis Māris Ozols norādīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijā bija ieradies Krievijas prezidenta palīgs Igors Ļevitins, kurš ticies ar satiksmes ministru Uldi Auguli. Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu sadarbība kravu pārvadājumu jomā, tostarp sadarbība starptautisko transporta koridoru attīstīšanā. Savukārt jūnijā Sočos notiks forums “Stratēģiskā partnerība – 1520″, kurā abu dzelzceļu prezidenti pārrunās arī jautājumus par kravu pārvadājumiem,” sacīja M. Ozols.

Asāks savā atbildē bija SM pārstāvis Aivis Freidenfelds, kurš baumu izplatītājiem ieteica draudzēties ar veselo saprātu, īpaši to vēršot uz Ingu Antāni. Viņš norādīja, ka šādi izteikumi kaitējot pašai tranzīta nozarei, nekādi situāciju neuzlabojot. “Pats “KDz” vadītājs O. Belozerovs “Rossija 24” kanālā teica, ka “Reuters” ziņa ir nepatiesa, norādot, ka pie viņa vērsušies vairāki neapmierināti uzņēmēji,” sacīja A. Freidenfelds, norādot, ka mazs samazinājums ir normāls, jo Vācijā vai citur Eiropā beidzies aukstums un tāpat vien termoelektrostacijas neviens nedarbinās. Viņš arī ar “LA” dalījās SM atašeja Maskavā apkopotajā preses apskatā saistībā ar “Reuters” ziņu. Apskatā norādīts, ka Krievijā ziņai pievērsta neliela uzmanība un tā bijusi kā “zibens spēriens no skaidrām debesīm” arī Krievijas pusei, kuras pārstāvji, piemēram, Krievijas graudu pārvadātāji, ogļu eksportētāji norādījuši Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras priekšrocības salīdzinājumā ar Krievijas ostām.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv