Krievija neatsakās no kravām uz Latviju 0
Pagājušajā nedēļā nelielu satraukumu Latvijā radīja parasti uzticamās ziņu aģentūras “Reuters” ziņa par to, ka Krievija nezināmu iemeslu dēļ pat par 90% samazinājusi pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomus uz Ventspils un Rīgas ostām. Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pasteidzās paziņot, ka Latvija, atsakoties no dalības “NordStream 2” projekta, ir sev sagādājusi kopējos tautsaimnieciskos zaudējumus apmēram 100 miljonu eiro apmērā.
Šķiet, daudz lielāku nesaprašanu un neapmierinātību ar ziņas nepatiesību izrādījuši paši krievu uzņēmumi, kamēr “Krievijas dzelzceļu” (“KDz”) vadība par samazinājumu neko nezina. Tāpat kā Latvijas puse ar premjeru Māri Kučinski priekšgalā. Turklāt arī pārkrauto kravu apjomi ostās par to neliecina.
Kā otrdien raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja M. Kučinskis, izskanējusī ziņa neatbilst patiesībai, jo līdz 25. maijam kravu apjoms, pēc Satiksmes ministrijas provizoriskajiem datiem, no Krievijas pieaudzis pat par 15,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Objektīvu apstākļu dēļ maijā pazudušas ogles, jo beigusies apkures sezona. Citu neprognozējamu kritumu nav,” sacīja M. Kučinskis, uzsverot, ka bijusi tikšanās arī ar “Kdz” vadītāju Oļegu Belozerovu, kurš šādas baumas neesot apstiprinājis, paužot par tām izbrīnu. Premjers gan norādīja, ka tas nenozīmē, ka krievi nemaina stratēģiju, jo jau sen Krievija vēloties arvien vairāk izmantot savas ostas, taču jau gadiem pierādījies, ka ar šo plānu krieviem pārāk labi nesokas.
Pārkrauts vairāk, nekā cerēts
To daļēji pierāda arī Rīgas brīvostas sniegtie dati. Rīgā maijā provizoriski pārkrautas apmēram 2,5 miljoni tonnu kravu (skaitlis būs lielāks pēc visu maija datu aprēķināšanas. – Aut.), kas ir par apmēram 400 000 tonnu mazāk nekā aprīlī. Arī aprīlī bijis neliels kritums attiecībā pret martu, taču te jāņem vērā, ka kopumā 2017. gada četru mēnešu laikā pārkrauts daudz vairāk, nekā cerēts, līdz ar to Rīgas brīv- ostā uz nelielo samazinājumu raugās ar vēsu galvu. Turklāt kritums šobrīd ir sagaidāms, ņemot vērā gan sezonalitāti, gan ikgadējos dzelzceļa infrastruktūras remontdarbus Latvijā un Krievijā. Ventspils brīvosta ar maija provizoriskajiem datiem nepadalījās, tomēr kritums, visticamāk, sagaidāms arī tur. Taču ne tik dramatisks, kā vēstīja “Reuters”. Diemžēl valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga plašāku skaidrojumu iegūt neizdevās. A. Lembergs iepriekš savā iknedēļas preses konferencē izteicās, ka maijā no Krievijas ievesto kravu skaits samazinājies par 40%, šo samazinājumu saistot ar Latvijas valdības atbalsta trūkumu “NordStream 2” projektam Ventspilī. Cita starpā A. Lembergs uzskata, ka tādējādi Latvija zaudēšot 100 miljonus eiro. Nav gan skaidrs, kā Ventspils mērs šo skaitli ieguvis. Neviens cits “LA” aptaujātais gan šo projektu ar jebkādu kravu kritumu nesaista, arī Krievijas puse par to neko neesot teikusi.
Arī par nākotni M. Kučinskis bija gana drošs, sakot, ka nav indikāciju, ka kaut kas tuvākajā laikā mainītos, taču nevarot arī nemitīgi paļauties uz Krievijas kravām, kuras šobrīd veidojot 75% no visa apjoma. “Tieši tāpēc satiksmes ministrs U. Augulis dodas uz Vāciju, bija Ķīnas forumā un meklē alternatīvus ienākumu avotus, lai mazinātu riskus,” sacīja premjers. Nedz Ventspils, nedz Rīgas brīvostas pārstāvji nevēlējās komentēt iespējamos jūnija dzelzceļa kravu apjomus.
