Foto-LETA/AFP

Krievija no Francijas gaida vai nu “Mistral”, vai naudu 7

Krievija no Francijas gaida vai nu karakuģus “Mistral”, vai arī projektā ieguldītās naudas atdošanu, sestdien paziņoja Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Nav svarīgi, vai kalendārā ir 2014.gada 31.decembris vai 2015.gada 1.janvāris, mēs no Francijas gaidām lēmumu. Mūs apmierina jebkurš notikumu attīstības variants: vai nu “Mistral”, vai arī visas ieguldītās naudas atdošana,” žurnālistiem pavēstīja Borisovs, piebilstot, ka ņemot vērā pašreizējo situāciju, otrs variants “varbūt ir pat vēlamāks”.

Francija 2011.gadā piekrita uzbūvēt un pārdot Krievijai divus “Mistral” klases desantkuģus. Atbilstoši sākotnējam plānam pirmo kuģi bija paredzēts piegādāt oktobrī vai novembrī, bet otro – 2015.gadā. Taču, ņemot vērā situāciju Ukrainā, Francija tika pakļauta lielam starptautiskās sabiedrības spiedienam attiecībā uz šo darījumu, un septembrī tā atlika pirmā “Mistral” klases kuģa piegādi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atteikšanās nodot Krievijai “Mistral” klases kuģus ir pierādījums tam, ka Francija nepiegādā ieročus “nesaprotams, kam”, intervijā raidorganizācijai RFI šonedēļ atzina Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.

Vēl 5.decembrī viņš sacīja, ka Francija, iespējams, Krievijai vispār nepiegādās tai uzbūvētos kuģus.

“Pagaidām mēs nevaram veikt piegādes, iespējams, mēs tās nevarēsim veikt vispār,” atzina ministrs.

Apstākļi, lai nodotu Krievijai “Mistral” klases kuģus, nav radīti. “Iespējams, kaut kad situācija mainīsies,” viņš piebilda.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība , ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.