Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. februāris, 2013
Drukāt

Krievija nosaka sēklas kartupeļu importa aizliegumu no ES

Foto - LETAFoto - LETA

Saistībā ar to, ka Krievijas Federācija nav saņēmusi no Eiropas Komisijas iepriekš pieprasīto informāciju par karantīnas organismu klātbūtni no Eiropas Savienības (ES) eksportētajos sēklas kartupeļos, Krievijas Fitosanitārais dienests no šā gada 1.aprīļa noteiks aizliegumu sēklas kartupeļu importam no ES.

Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Valsts augu aizsardzības dienestā, Krievija pēc iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir apņēmusies atļaut ievest sēklas un stādāmo materiālu ar nosacījumu, ka eksportētājvalsts augu aizsardzības organizācija garantē pavairojamā materiāla un sēklu atbilstību Krievijas noteiktajām fitosanitārajām prasībām, proti, pavairojamais materiāls iegūts no audzētavām un sēklaudzēšanas saimniecībām, kas ir brīvas no kaitīgiem organismiem saskaņā ar starptautiskiem standartiem.

Taču neskatoties uz Krievijas apņemšanos, tā norāda, ka uz neskaitāmiem lūgumiem Eiropas Komisija nav iesniegusi informāciju par ES valstu fitosanitāro stāvokli attiecībā uz sēklas kartupeļu kaitīgajiem organismiem, kam ir karantīnas statuss Krievijas Federācijā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Krievija ir ieviesusi pagaidu aizliegumu sēklas kartupeļu ievešanai no ES dalībvalstīm no šī gada 1.aprīļa.

Latvijas izcelsmes sēklas kartupeļi uz Krievijas Federāciju 2012.gadā nav eksportēti. Galvenokārt 2012.gadā sēklas kartupeļus uz Krieviju eksportēja tādas ES valstis kā Nīderlande, Vācija, Somija, Lielbritānija un Polija. Šīs produkcijas eksporta apjoms no ES valstīm uz Krieviju 2012.gadā sasniedza 21 000 tonnu, tostarp 11 000 tonnas – no Nīderlandes.

Kā “Nozare.lv” norādīja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle, Krievijas lēmums varētu nozīmēt zināmu tirgus pārdali un kartupeļu sēklas materiāla cenas pazemināšanos.

“Iespējams, ka Nīderlande mēģinās realizēt sēklas kartupeļus arī Latvijā. Patlaban stādāmā materiāla cenas ir no 300 latiem līdz pat 600 latiem par tonnu, un, iespējams, ka tās varētu pazemināties,” sacīja Kraukle.

Vienlaikus viņa atzina, ka cerības par ievērojamu samazinājumu pagaidām nevajadzētu lolot, jo šajā sezonā ES kartupeļu kopievākums bija par 17% zemāks nekā parasti, un labu sēklas kartupeļu trūkst.

Kā ziņots, Latvijā 2012.gadā iestādīto kartupeļu platība saglabājās 2011.gada līmenī – apmēram 30 000 hektāru. Savukārt kartupeļu kopraža palielinājusies par 6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopraža varētu būt 540 000 tonnu, kas skaidrojama ar prognozi par vidējās kartupeļu ražības pieaugumu par 1,2 tonnām no viena hektāra vairāk nekā iepriekšējā gadā, sasniedzot 18 tonnas no viena hektāra.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju 2010.gadā tika apsēti 30 100 hektāru. 2009.gadā kartupeļi tika stādīti 30 000 hektāru, savukārt 2008.gadā – 37 800 hektāru.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2012.gada kartupeļu kopražu būs zināmi 2013.gada pirmā ceturkšņa beigās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+