×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.0°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
22. septembris, 2014
Drukāt

Rozā pankūkas, amulets veiksmei, kuriozi viesnīcās. Ceļojumā pa nezināmo Krieviju (2)

Foto - Ilze KuzminaFoto - Ilze Kuzmina

Nabokovam atņemtā muiža


Viena no problēmām, ko cenšas atrisināt maršruta popularizētāji, ir – piesaistīt tūristus mazāk zināmiem objektiem. Uz Sanktpēterburgu traucas daudzi, bet nepiestāj pa ceļam, lai apskatītos, ko var piedāvāt tās apkārtne. Taču arī netālu no Krievijas ziemeļu galvaspilsētas atrodas vairākas apskates vietas, kas varētu būt jo īpaši interesantas tiem, kurus aizrauj Krievijas vēsture un literatūra. Mūsu ceļš vispirms veda uz Roždestvenskas muižu. Tā savulaik piederējusi slavenā krievu rakstnieka Vladimira Nabokova dzimtai. Ēka atrodas skaistā, zaļā vietā upes krastā, un Nabokovu ģimene te pavadījusi katru vasaru; rakstniekam paticis doties izbraukumos ar velosipēdu. Tieši V. Nabokovam vajadzēja kļūt par šīs muižas mantinieku. 1917. gada revolūcijas dēļ muiža viņam netika. Tā nu V. Nabokovs savu mūžu pavadīja svešumā, kur arī sarakstīja populāro “Lolitu” un citus darbus. Ārvalstīs viņš nekad nepirka nekustamos īpašumus, lielu dzīves daļu pavadot viesnīcās. It kā tāpēc, ka uzskatīja: viņa vienīgās īstās mājas ir Roždestvenskā. No laika, kad te dzīvoja Nabokovu ģimene, muižā saglabājies maz mantu un mēbeļu, taču kā atgādinājums par V. Nabokova kaislību uz taureņu kolekcionēšanu apskatāmi desmiti iestiklotu mazo lidoņu. Tieši Roždestvenskā dzimusi rakstnieka aizrautība uz taureņiem. Dzīvojot muižā, viņš arī pirmo reizi iemīlējies un sācis dzejot.

Tomēr ar V. Nabokova ģimenes fotogrāfijām un lietām, kas viņiem piederējušas vai būtu varējušas piederēt, vien nepietiek, lai aizpildītu seno ēku un piesaistītu tūristus. Tāpēc ēkas apmeklētājiem piedāvā iedomāties, kāda bija gaisotne muižā pirms simt un vairāk gadiem. Jaunais gids Dima skaistā krievu valodā stāsta, kādas balles te notikušas – ēkā saglabājusies skaista, interesanta zāle ar mazu koka galeriju visapkārt. Tur augšā bijusi piemērota vieta, lai atpūstos no dejām, paraudzītos uz deju zālē notiekošo, patenkotu, kā arī kādā klusākā stūrītī nodotos flirtam. Tā māksla bijusi sevišķi attīstīta. Ar vēdekļa palīdzību varēja pielūdzēju gan atraidīt, gan dot tam zināmas cerības. Tāpat par dāmas noskaņojumu un nodomiem vēstīja pie sejas pielīmētās skaistuma mušiņas: sava nozīme bija gan to formai, gan izvietojumam. Ārpus ballēm flirts turpinājās ar ziedu pokera palīdzību. To veidoja kārtis ar ziediem un kādu sentenci, piemēram: “Es par Jums vienmēr domāju.” Atbildēt uz šādu atzīšanos varēja gan noslēpumaini: “Jūs esat dziļi manā sirdī,”, gan diezgan skaidri: “Jūsu dēļ esmu gatavs uz kādu neprātību.” Kārtis ziņneši nesa adresātam dažkārt no muižas uz muižu, līdz ar to šāda “partija” varēja ilgt pat nedēļu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. āmen! negribas, pavisam noteikti braukt uz krieviju…. tur muzejos no evropas savilktās-nošpikotās lietas jau izskatās smuki… bet tas ar viss….. viesmīlība – nekāda, netīŗa, šmucīga valsts; nu māte daba arī norvēģijā ir aplūkojama, vai īslandē vai tepat latvijā…… nu kam patīk asas izjūtas un vodka – lūdzu!

  2. pie slepkavaam komunistiem,nekad.

Draugiem Facebook Twitter Google+