Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. janvāris, 2016
Drukāt

Krievija pērk politisku atbalstu (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers ir saņēmis ASV Kongresa uzdevumu veikt padziļinātu izpēti par Krievijas slepeno finansējumu Eiropas politiskajām partijām pēdējos desmit gados.

Britānija brīdina par jaunu auksto karu, Kremlim cenšoties sašķelt un valdīt Eiropu, bet ASV sāk izmeklēšanu par Maskavas slepenajiem maksājumiem ārzemju politiskajām partijām.

 

Cenšas vājināt Rietumu vienotību

ASV izlūkošanas dienesti ir sākuši plašu izmeklēšanu, kā Kremlis iefiltrējas Eiropas politiskajās partijās. ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers ir saņēmis ASV Kongresa uzdevumu veikt padziļinātu izpēti par Krievijas slepeno finansējumu Eiropas politiskajām partijām pēdējos desmit gados, raksta avīze “The Daily Telegraph”. Šis uzdevums liecina par Vašingtonas augošajām bažām sakarā ar Maskavas apņēmību izmantot Eiropas nevienprātību NATO alianses vājināšanai, ASV pretraķešu aizsardzības programmas bloķēšanai un pret Krieviju vērsto ekonomisko sankciju atcelšanai, kas tika ieviestas pēc Krimas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā. ASV sākot padziļinātu izpēti par Krievijas centieniem par naudu iegūt politisku atbalstu Eiropā, Britānijas amatpersonas ir paudušas bažas par jauna aukstā kara izvēršanos Eiropā, Krievijas iejaukšanās mērogiem tālu pārsniedzot visu agrāk iedomāto. “Tas tiešām ir jauns aukstais karš,” “DT” atzina avots britu valdības aprindās, “jo daudzviet Eiropas Savienībā mēs redzam satraucošus pierādījumus Krievijas centieniem izjaukt Eiropas vienotības audumu virknē stratēģiski svarīgu jomu.” “Tā ir sarežģīta spēle,” intervijā “DT” izteicies bruņojuma kontroles un kodolieroču eksperts Igors Sutjagins, kuram nācies pavadīt 11 gadus Krievijas cietumā par “spiegošanu un valsts nodevību”, lai gan kā Krievijas Zinātņu akadēmijas pētniekam viņam nebija pieejas slepeniem militāriem dokumentiem. “Šajā jomā starp valstīm ir spēkā nerakstīti noteikumi, un šos noteikumus acīmredzami pārkāpa Krievijas puse,” teica Sutjagins, kurš izkļuva no cietuma 2010. gadā, pateicoties apmaiņai ar desmit krievu spiegu grupu ASV, un tagad strādā Londonā Aizsardzības un drošības pētniecības institūtā.

Britu laikrakstam “The Sunday Telegraph” izdevies iepazīties ar datiem par Krievijas ietekmes aktivitātēm un sabiedriskās domas ietekmēšanas operācijām Francijā, Nīderlandē, Austrijā un Čehijā. Pēdējās divas valstis Krievijas aģenti raksturojuši kā ieejas punktus Šengenas bezvīzu ceļošanas joslā. “Krievija zina, ka rietumvalstis atturēsies vērsties pret Krievijas ietekmes aģentiem un izraidīt viņus, lai netiktu apsūdzētas preses brīvības pārkāpšanā,” uzskata Sutjagins.

 

Rosās Austrijas un Nīderlandes medijos

ASV izlūkdienests pēta, vai Krievijas drošības dienesti finansē partijas un nevalstiskās organizācijas ar nolūku graut politisko saliedētību, veicināt aģitāciju pret NATO pretraķešu aizsardzības programmu un graut mēģinājumus rast alternatīvas Krievijas enerģijas piegādēm. ASV amatpersonas atturējās nosaukt partijas, kuru darbība varētu tikt izmeklēta. Analītiķi uzskata, ka starp tām varētu būt tādas galēji labējās grupas kā “Jobbik” Ungārijā, “Golden Dawn” Grieķijā, “Ziemeļu līga” Itālijā un “Nacionālā fronte” Francijā, kas saņēma deviņus miljonus eiro no Krievijas bankas 2014. gadā. Maskavas veiktās ES šķelšanas centienus apliecina Francijas un Austrijas likumdevēju delegāciju uzņemšana Krievijas anektētajā Krimas apgabalā un Krievijas ietekmes aģentu rosīšanās Austrijas plašsaziņas līdzekļos Kremļa propagandas materiālu izvietošanā. Krievijas ietekme ir manīta arī referenduma gatavošanā aprīlī Nīderlandē par attieksmi pret ES asociācijas līgumu ar Ukrainu. Ja Nīderlandes iedzīvotāji nobalsotu pret šo līgumu, tas negatīvi ietekmētu ES atbalstu un ciešāku sakaru veidošanu ar Ukrainu un atbilstu Maskavas mērķiem.

 

Iejaucas britu iekšlietās

Ir vērojama pieaugoša Krievijas vēlme ietekmēt Britānijas politiku, Kremlim sekojot diskusijām jautājumā par gaidāmo ES referendumu, kā arī neseno kreisi orientētā politiķa Džeremija Korbina ievēlēšanu par Leiboristu partijas līderi. “Krievijas propagandas kampaņa tiek izvērsta gan slepeni, gan atklāti, lai izvairītos no politiska atsitiena, taču ar skaidru mērķi vājināt Rietumu apņēmību cīnīties, veicinot šaubas par NATO stiprināšanas nepieciešamību un ekonomisko sankciju lietderību,” uzskata Igors Sutjagins. Analītiķi ir ievērojuši, ka Kremļa finansētais globālais TV kanāls “Russia Today” Britānijā aktīvi un ļoti pozitīvi ataino Korbina darbību. Krievijas vēstnieks Britānijā Aleksandrs Jakovenko, rupji un nediplomātiski iejaucoties britu iekšlietās, apsveica Korbija ievēlēšanu kā “radikālu izrāvienu” un “demokrātisku mandātu” viņa nostājai par Britānijas vienpusēju kododlatbruņošanos un NATO pastāvēšanas bezjēdzību pēc aukstā kara beigām. Krievija izrādīja neparasti aktīvu interesi par Skotijas neatkarības referendumu, jo tā iznākums varēja apdraudēt britu kodolzemūdeņu bāzes turpmāku pastāvēšanu Fāsleinā, Skotijā. Krievija ir kļuvusi daudz aktīvāka, cenšoties panākt ekonomisko sankciju atcelšanu, kas tika ieviesta pēc Krimas aneksijas, uzskata britu analītķis Endrū Foksols. “Neviens nesaka, ka Korbins ir Kremļa ietekmes aģentu algu sarakstā, taču viņa paziņojumi uzkrītoši saskan ar Kremļa propagandu, kas cenšas sašķelt un valdīt Eiropas Savienībā,” uzskata Foksols.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Vai tad tas nenotiek jau ilgu laiku, bet tagad tikai pamodusies. Latvija Krievijas naudas ieplusana tiek uzskatita par legalu caur Saskanas centra partijas un city krievvalodigo aizstavju partiju kasem kas veiksmigi tiek atmazgatas Latvija bet sabiedriba to ikdiena redz caur dazadiem projektiem un saimniecisko darbibu krievu partiju parstavosajas pasvaldibas.

  2. Krievija drīz bankrotēs Atbildēt

    Demokratiskas tiesības rietumzemēs Pūķina aģentiem nepienākas.

  3. Saskańai partraukt sadarbības līgumu ar Putina “Vienoto Krieviju” un pašai stāvēt uz savām kājām.

  4. Kāpēc mums tik tālu jāmeklē piemērus, jo mums, te pat Rīgā, ir Klepera pirmšķirīgs klients, kas pat atļaujās visu priekšā nirgāties par Eiropas gļāvu politiku. Kaut vai tas sīks piemērs ar slots kātu. Proti, Rīgas tiesa, nodefinējot agresijas līdzekli par personīgu mantu, ilgstoši tiesā pilsoni, kurš ir pildījis pilsoņa pienākumus, respektīvi, pēc savas iniciatīvas darījis to, ko nekavējuši būtu jādara valsts organiem. Un valsts vīri, ar vispārīgām frāzēm, nodarbojās ar demagogiju apsmeot savu paša valsti un tautu. Tieši caur mums, caur Rīgas Domi un ne tikai, iet Krievias ES graušanas ceļš.

Draugiem Facebook Twitter Google+