Pasaulē

Krievija pērn vērsusi kiberspiegošanu pret Latviju 9

Krievija pagājušā gadā vērsusi kiberspiegošanu pret atsevišķiem Latvijas politiķiem, žurnālistiem un valsts iestādēm, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.

SAB rīcībā gan nav informācijas, ka spiegošanas rezultātā Krievijas vai citu ārvalsts specdienestu rīcībā būtu nokļuvuši Latvijas valsts noslēpumi.

Maizītis šodien valdībai aiz slēgtām durvīm ziņoja par SAB darbību pagājušajā gadā. Pēc valdības sēdes biroja priekšnieks sacīja, ka kopš 2013.gada pasaulē daudzas lietas ģeopolitiski ir mainījušās un Latvija ir viena no ģeopolitikas sastāvdaļām. Kā piemēru viņš minēja pasaulē valdošo agresiju un bēgļu plūsmas, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē arī Latviju.

Viņš arī norādīja, ka Krievijas realizēto spiegošanas aktivitāšu līmenis pagājušā gadā nav krasi atšķīries no 2015.gadā piedzīvotā. Šīs aktivitātes esot mērāmas vidējā līmenī, skaidroja Maizītis.

Šogad Latvijā, tāpat kā abās pārējās Baltijas valstīs, ierodas NATO starptautiskie bataljoni, lai stiprinātu reģiona drošību. Ņemot vērā NATO pastiprināto klātbūtni reģionā, Krievijas specdienestu aktivitātes Latvijā varot saglabāties esošajā līmenī, taču nav izslēdzamas arī īpašas pret NATO karavīriem vērstas aktivitātes, norādīja Maizītis.

Viņš uzsvēra, ka ir jārēķinās ar to, ka esam robežvalsts un Krievijai ir pietiekami lieli tehniskie resursi, lai strādātu attiecībā pret Latviju arī no savas teritorijas. “Veidi, kā strādā izlūkdienesti, ir daudz un dažādi. Situācija var saglabāties esošajā līmenī, bet var arī būt kādas īpašas aktivitātes attiecībā pret NATO karavīriem, kuri uzturēsies Latvijas teritorijā. Šie procesi, protams, būs drošības dienestu uzmanības lokā arī šogad,” uzsvēra SAB direktors.

Jautāts par jau pieminētās kiberspiegošanas mērķiem, Maizītis tos nevēlējās atklāt. Arī to, kāda līmeņa politiķu virzienā kiberspiegošana tikusi vērsta, SAB direktors nekonkretizēja, taču piebilda, ka visdažādāko.

“Bija vairākas pazīmes, kas par to liecina. Spiegošanas mērķus nenosaukšu. Ja mēs konstatējam šādas situācijas, tad dalāmies informācijā ar tām personām vai iestādēm, kuras ir kļuvušas par mērķi,” norādīja Maizītis.

Latvijas drošības un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošie valsts noslēpumi ir pietiekami labi aizsargāti, taču kiberspiegošanas rezultātā iegūtā informācija esot “pietiekami interesanta izlūkošanas informācija, taču ne valsts noslēpums”.

Maizītis arī apliecināja, ka kiberspiegošanas gadījumi liecina par to, ka Latvijas iedzīvotājiem un amatpersonām ir jābūt daudz uzmanīgākiem un jāievēro visi tie nosacījumi, kas ir saistīti ar tehnoloģiju drošību.

LETA jau ziņoja, ka SAB ziņojumā par 2015.gadu bija teikts, ka nozīmīgākos Latvijas drošības riskus rada Krievijas ietekmes pasākumi informatīvajā telpā, darbs ar ietekmes aģentiem, tajā skaitā tautiešu politikas īstenošanu, kā arī atsevišķas speciālo dienestu aktivitātes.

Pret Latviju 2015.gadā darbu turpināja vairāki ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu izlūkošanas un drošības dienesti. Visaktīvāk pret Latvijas interesēm strādāja Krievijas specdienesti. To ietekme un pilnvaras Krievijā ir augstas un atsevišķās jomās turpina palielināties, kas attiecīgi palielina Krievijas specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai.

Saistītie raksti

Tāpat SAB secināja, ka 2015.gadā palielinājās apdraudējums, ko rada kibertelpā īstenotās ārvalstu specdienestu un to vadītu aktīvistu grupu aktivitātes. 2015. gadā vairāki kiberspiegošanas gadījumi tikuši vērsti arī pret Latvijas valsts iestādēm.

Latvijai mērķētās Krievijas informatīvās kampaņas un propaganda 2015.gadā lielākoties bija saistītas ar NATO politiku un militārā kontingenta klātbūtni Baltijas jūras reģionā. Ietekmes pasākumu īstenošanai arvien vairāk tiek izmantota virtuālā telpa un sociālie tīkli, kuros specdienesti var darboties attālināti un anonīmi.

LA.lv