Foto – AFP/LETA

Krievija plosa Ukrainu 30

Krievija sākusi jaunu provokāciju vilni pret Ukrainas austrumu apgabalu pilsētām Doņecku, Luhansku un Harkovu. Tur mēģinājumos diskreditēt Ukrainas jauno valdību un vēl vairāk destabilizēt situāciju valstī prokrieviskie aktīvisti ieņēmuši vietējo administrāciju un drošības dienestu ēkas un prasa apgabalu pievienošanu Krievijai.

Reklāma
Reklāma

Gatavo augsni iebrukumam


VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Lasīt citas ziņas

Doņeckas pašvaldības ēkā ar akmeņiem un nūjām bruņotie aptuveni divsimt krievu aktīvisti paziņojuši, ka veidos “Doņeckas tautas republiku”. Viņi pieņēmuši deklarāciju par “Doņeckas tautas republikas suverenitāti” un lūguši Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam militāru atbalstu un apgabalā ievest “miera uzturētājus”. Aktīvistu uzrakstītajā deklarācijā apgalvots, ka “Doņeckas tautas republikas vārdā var runāt tikai republikas Augstākā padome” un ka “svarīgākie valsts jautājumi, kas saistīti ar republikas attīstību, tiek nodoti tautas apspriešanai vai referendumam”. Krievu separātisti paziņoja, ka vēlas līdz 11. maijam sarīkot referendumu par Doņeckas apgabala atdalīšanu no Ukrainas. “Bez jūsu atbalsta, bez Krievijas atbalsta mums pašu spēkiem būs grūti pretoties Kijevas huntai,” vēršoties pie Putina, Doņeckas pašvaldības namā, runādams skaļrunī, paziņoja kāds neidentificēts krievu separātists.

Pie administrācijas ēkas vakar pēcpusdienā uzturējās aptuveni tūkstoš krievu aktīvistu atbalstītāju, kuri, izmantojot automašīnu riepas un dzeloņstieples, aizbarikādēja ieeju administrācijas ēkā. Savukārt sānu ieejas apsargāja vietējie miliči. Ar identiskiem soļiem un provokācijām Krievija martā sāka Krimas aneksiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vakar Doņeckā ieradās gan Ukrainas vicepremjers Vitālijs Jarema, gan koalīcijas lielākās partijas “Tēvzeme” līdere Jūlija Timošenko. Doņeckas Valsts universitātes tieslietu profesore Tatjana Maļarenko sarunā ar ziņu aģentūru “Bloomberg” apgalvoja, ka “Doņeckas protestētāji pārstāv marginālas organizācijas, kurām nav vietējās elites un iedzīvotāju atbalsta”. Krievijā nereģistrētā radikālā partija “Cita Krievija” atzinusi, ka Doņeckā notikušajā demonstrācijā un administrācijas ēkas pārņemšanā piedalījušies arī šīs partijas pārstāvji no Krievijas, kuri iepriekš bija iesaistījušies arī Krimas tā dēvētajās pašaizsardzības vienībās.

Tikmēr Luhanskas milicija paziņojusi, ka nemieru cēlājiem izdevās ielauzties pilsētas drošības dienesta ieroču noliktavā un no turienes izzagt ieročus. Luhanskas milicijā izsludināta trauksme, un tā bloķējusi visus ceļus, kas ved uz pilsētu. Pieaugošās spriedzes dēļ pilsētā vakar ieradās Ukrainas drošības dienesta vadītājs Valentīns Naļivaičenko un Ukrainas Nacionālās aizsardzības un drošības padomes sekretārs Andrijs Parubijs.

Jaceņuks sola neatdot Ukrainu


“Šī scenārija mērķis ir sadalīt Ukrainu. Ir pilnīgi skaidrs, ka tiek īstenots plāns, pēc kura tiek destabilizēta situācija, tiek radīti apstākļi, lai ārvalstu karavīri šķērsotu robežu. Šo scenāriju uzrakstījusi Krievija, un tās vienīgais mērķis ir Ukrainas saraušana gabalos,” paziņoja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, apgalvojot, ka neļaus “Krievijai šķērsot robežu un sagrābt valsts teritoriju”. Saskaņā ar NATO un ASV amatpersonu sacīto Krievijā 30 kilometrus no robežas ar Ukrainu izvietoti aptuveni 40 tūkstoši karavīru. Turklāt militārās aktivitātes novērotas ne tikai Ukrainas un Krievijas pierobežā. Tiek ziņots par “liela skaita krievu karavīru” izvietošanu no Moldovas atšķeltās Piedņestras apgabala pierobežā ar Ukrainu. Krievijas puse atteikusi ASV prasībai paskaidrot militārās aktivitātes pierobežu apgabalos. “Krievija acīmredzot mēģina radīt spriedzi pirms maijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Taču šajos apgabalos dzīvo ievērojams skaits etnisko ukraiņu, kuri negrib pieļaut Krimas notikumu atkārtojumu,” ziņu aģentūrai “Bloomberg” sacīja Amanda Pola no Eiropas Politikas pētījumu centra Briselē.

Reklāma
Reklāma

Čehijas prezidents Milošs Zēmans nācis klajā ar paziņojumu, ka NATO vajadzētu nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu, ja Krievija iebruks valsts austrumu apgabalos. “Ja Krievija nolemj paplašināt savu teritoriālo ekspansiju Austrumukrainā, tad vairs nav nekādu joku. Tādā gadījumā ir nepieciešamas ne tikai Eiropas Savienības spēcīgākas sankcijas, bet arī militārā gatavība no NATO puses,” paziņoja Čehijas prezidents.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.