Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. aprīlis, 2014
Drukāt

Žēl skolēnu, kuriem iesēj negatīvas domas. Intervija ar Latvijas vēstnieku EDSO (3)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Saruna ar Latvijas vēstnieku Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē Bahtijoru Hasanu.

– Kā EDSO un jūs kā Latvijas pārstāvis šajā organizācijā iesaistījāties Ukrainas krīzes risināšanā?


– EDSO kā organizācija strādā trīs virzienos – politiski militārajā, ekonomikas un vides jautājumos, kā arī tiesību jomā. EDSO ir 57 dalībvalstis, un lēmumus tajā pieņem vienbalsīgi, tādēļ to pieņemšanas laiks ir ilgāks. EDSO valstu vēstnieki katru ceturtdienu tiekas EDSO Pastāvīgajā padomē, un jau pērn sākām runāt par Krievijas pārkāpumiem attiecībā uz Ukrainu. EDSO lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un, parakstot līgumu par dalību organizācijā, valsts uzņemas saistības, tādēļ EDSO ir vairāk politisks spēks. Janvārī Pastāvīgajā padomē runājām, ka jāsūta novērotāji uz Ukrainu, taču Krievija lēmumu bloķēja. Tomēr uz vietas nekas nestāvēja. Šobrīd Šveice ir prezidējošā valsts EDSO, un tā iecēla savu pārstāvi Ukrainas jautājumos. EDSO ir arī komisāri, kas darbojas autonomi. EDSO augstā komisāre nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīda Thorsa devās uz Krimu, Odesu, Harkovu un Kijevu. Viņa savā atskaitē ļoti skaidri norādīja, ka pārkāpumu attiecībā uz krievu tautības cilvēkiem Ukrainā nav, tostarp Krimā. Tāpat kā to nebija attiecībā uz Krimas tatāriem. EDSO augstā pārstāve mediju brīvības jautājumos Dunja Mijatoviča savā paziņojumā par situāciju Krimā norādīja, ka Krimā tika atslēgti Ukrainas televīzijas kanāli, kas bija rupjš mediju brīvības pārkāpums no Krievijas puses.

– Tas nav pārsteigums, starptautisko žurnālistu organizāciju reitingos par mediju brīvību pasaulē Krievija parasti ierindojas pēdējās vietās.


– Kad Latvija pārtrauca Krievijas kanāla “RTR Planeta” retranslāciju Latvijā, mēs pamatojām savu lēmumu. Ukrainas kontekstā komisāre Mijatoviča aicināja Krieviju un citas valstis nekavējoties pārtraukt propagandu medijos. Ar to es saprotu – dot presei patiesu informāciju. Mēs bijām liecinieki tam, kāda informācija tika pārraidīta Krievijas kanālos – ar apgalvojumiem, ka cilvēki formās Krimā nebija no Krievijas bruņotajiem spēkiem. Pēdējā laikā EDSO sākām izmantot tiešus formulējumus, kā, piemēram, “Krievijas agresija”, “agresijas eskalācija”.

– Kādu retoriku lietojat pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas?


– Es neteiktu, ka Krima ir anektēta. Tur notika neleģitīms referendums, tikai viena EDSO valsts atzīst, ka tas bija likumīgs. Visa EDSO, izņemot vienu valsti, atzīst, ka Krima ir Ukrainas sastāvdaļa. Pie šāda formulējuma arī kategoriski turēsimies. Pretlikumīgam lēmumam nav juridiski saistoša spēka kopš tā pieņemšanas brīža.

– Pirms Lieldienām Putins atbildē uz iedzīvotāju jautājumiem tomēr atzina, ka Krimā tā saucamie zaļie cilvēciņi bijuši Krievijas karavīri un viņu klātbūtne bijusi nepieciešama, lai referendums būtu “godīgs”…


– Šī ziņa skan ļoti interesanti, jo līdz šim visas Krievijas amatpersonas, ieskaitot vēstnieku EDSO, noliedza, ka Krimā būtu Krievijas militārie pārstāvji. Ja Putins to saka, tas nozīmē pārmaiņas. Lai Krievija sāk stāstīt patiesus stāstus, tādus es gribētu sagaidīt.

– Vai var ticēt, ka 97 procenti Krimas iedzīvotāju tā saucamajā referendumā nobalsoja par pievienošanos Krievijai?


– Ļoti skumji, ka mūsdienās, kad pasaule un mūsu uzskati attīstās, valsts var nākt klajā ar statistiku, kas atgādina padomju laika paziņojumus par vēlēšanām. Atcerēsimies, ka savulaik no Krimas tika izsūtīti pieci miljoni Krimas tatāru un viņiem ir savi aizvainojumi par notikušo. Pat ja tikai viņi visi balsotu pret, šādi referenduma rezultāti būtu neiespējami.

– Kā EDSO pašlaik lūkojas uz Austrumukrainu un tur notiekošajiem nemieriem? Analītiķi pieļauj, ka Krievijas nākamais solis ir Ukrainas austrumu daļas sagrābšana.


– Gada sākumā uz Ukrainu EDSO nosūtīja simt novērotājus, pirms divām nedēļām nosūtījām vēl simt. Tāpat kā par Krimu, arī par Austrumukrainu Krievija apgalvo, ka tur nedarbojas viņu cilvēki. Taču scenārijs ir tas pats. Mēs nepārtraukti aicinām Krieviju pārtraukt situācijas eskalāciju.

– Ko Krievijas diplomāti atbild uz jūsu aicinājumiem?


– Viņi atbildēja nepatiesi, ka Austrumukrainā neesot Krievijas līdzdalības. Jāņem vērā, ka Austrum­ukrainā ir pilsētas ar lielu iedzīvotāju skaitu. Pretvaldības demonstrācijās dodas un pilsētas demolē daži simti cilvēku. Ļoti apšaubu, vai tie ir vietējie, jo mūsu pārstāvji, runājot ar Ukrainas austrumu iedzīvotājiem, no viņu puses nemana separātisku noskaņojumu.

– Tātad nemierus izraisa ārēji spēki?


– Ārējais spēks ir, un tā ir viena valsts. Šobrīd jārunā par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Maz tiek runāts, ka tās ieviesa arī Kanāda un Japāna. Neviens nedrīkst šaubīties – ja situācija Ukrainā turpinās eskalēties, ES spers nākamo sankciju soli pret Krieviju. Uzvarētāju no tām nav – nedz Krievija ko iegūs, nedz ES. Sankciju galvenais mērķis ir drošība.

– Britu laikraksta “The Economist” Austrumeiropas lietu eksperts, žurnālists Edvards Lūkass izteicies, ka nākamais mērķis Putinam gandrīz noteikti ir Baltijas valstis. Kā jūs komentētu šos izteikumus?


– Latvijā esam sevi nodrošinājuši ar visu veidu drošības garantijām. Esam ES un NATO, kas ir mūsu drošības garants. Tagad arī esam eirozonas valsts, kas arī, manā skatījumā, pastiprina Latvijas drošību. Latvijas sabiedrībai nav jāsatraucas, ka varētu notikt iebrukums mūsu teritorijā. Pēdējā laikā Latvijā bijušas augsta līmeņa ASV, Vācijas un Zviedrijas pārstāvju vizītes, kas vēstīja, ka esam drošībā.

– No EDSO puses reizēm izskanējuši ieteikumi Latvijai ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot nepilsoņiem un nacionālā līmeņa un pašvaldību vēlēšanās kandidēt bijušajiem čekistiem un interfrontes darboņiem. Kā jūs skaidrojat EDSO līmenī Latvijas pozīciju šajos jautājumos?


– Pilsonības likums nav EDSO jautājums. Ir tikai viena valsts, kura runā par nepilsoņiem Latvijā, un tā ir Krievija. EDSO Pastāvīgajā padomē es skaidroju Latvijas pozīciju, ka nepilsoņi, pēc Latvijas likumiem, ir tiesīgi saņemt visus konsulāros pakalpojumus un viņus nedrīkst izraidīt no valsts. Vienīgā atšķirība – nepilsoņi nevar vēlēt un viņus nevar ievēlēt. Latvijā ir visas iespējas naturalizēties, turklāt valodas eksāmenos netiek prasītas zināšanas augstākajā līmenī. Krievijas likumos veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka pilsonību var iegūt cilvēki, kuri labā līmenī pārvalda krievu valodu. Ja cilvēki izvēlējušies Latvijā veidot dzīvi, jāzina latviešu valoda – ne tikai lai iegūtu pilsonību, bet arī aiz cieņas pret valsti. Ļoti daudz runājam par to, ko valsts mums var dot. Bet mums pašiem sev jājautā, ko varam dot Latvijai. Arī nepilsoņiem, kas rīko dažādas protesta akcijas, sev jāuzdod šis jautājums. Latvija ir demokrātiska valsts ar daudzām brīvībām, un tas ir jāciena. Tiem, kas rīko Latvijā demonstrācijas pret pāreju uz apmācību latviešu valodā 2018. gadā, ieteiktu cienīt Latvijas demokrātiju, bet neizmantot to ļaunprātīgi.

– Vai protestu vietā viņiem vajadzētu padomāt par kaut ko pozitīvāku?


– Mēs dzīvojam tikai vienreiz, kāpēc dzīve jāiztērē kaut kam negatīvam – ir jādara kas pozitīvs. Protestos neesmu bijis klāt, bet man nav pārliecības, ka to organizatoriem rūp valodas likums vai jaunieši. Viņi raujas politikā. Nevienu reizi neesmu dzirdējis no šiem cilvēkiem, ka viņi nāktu klajā ar priekšlikumiem, kā celt valsts labklājību. Visvairāk man ir žēl šos 10 – 15 gadus vecos skolēnus, jo protestu rīkotāji viņus ietekmē negatīvi. Viņiem ir iesētas negatīvas domas pret latviešu valodu. Jaunieši izaugs un tad sapratīs, ko palaiduši garām. Bezmaksas iespēja iemācīties latviešu valodu ir unikāla iespēja, ko viņi pašlaik neizmanto.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jā kā liekas Latvijā jau vairs nav latviešu ja jau EDSO Latviju pārstāv cittautietis !!! Un –kāpēc 5. kolonna jāmāca latviski ! lai brauc uz savu ,, TĒVZEMI,, KURU tik ļoti mīl !!!

  2. Saruna ar Latvijas vēstnieku Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē Bahtijoru Hasanu.
    ar šādiem latviešiem tālu netiksi,ļoti liells latvietis pat izrunāt grūti un vēl nav kompetents savos jautājumos jo ir asv retorika,bet par to viņš saņem naudu ja pateiktu to ko saimnieki negrib dzirdēt tad viņu padzītu no darba,neobjektīvs Ukrainā notiekošo procesu atspoguļojums.

  3. Jā,tiešām žēl skolēnu.Aizliegt izmantot nepilngadīgos piķetos,mītiņos Latvijā!

Draugiem Facebook Twitter Google+