Mobilā versija
+2.3°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
3. marts, 2017
Drukāt

Krievijā sāk valdīt “cietumnieku kultūra” (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka Krievijā pārāk liels cilvēku skaits nonāk ieslodzījumā un tādējādi tiek radīta “cietumnieku kultūra”, kas pārņem visu sabiedrību. Eksperti arī atzīst, ka pašreizējais stāvoklis sāk atgādināt komunistiskā režīma Gulagu sistēmu.

“Tevi var ielikt cietumā par vistas zādzību,” norāda pilsoņtiesību aizstāvju organizācijas “Krievija aiz restēm” direktore Olga Romanova, kuras vadītā organizācija sniedz atbalstu Krievijas tiesu sistēmas upuriem un to tuviniekiem. Romanova nosoda pārlieku bargos spriedumus un Krievijas piekopto represīvo politiku. Viņasprāt, pārāk liels skaits krievu atrodas cietumos. Aktīviste piesauc, piemēram, to cilvēku kraso skaita pieaugumu, kuriem pagājušajā gadā piespriesti cietumsodi par “aizskaroša” vai “apmelojoša” satura pārpublicēšanu sociālajos tīklos.

No 143 miljoniem Krievijas pilsoņu katrs ceturtais ticis tiesāts, sēdējis cietumā vai darba nometnē, vai arī saņēmis cita veida veida sodu par krimināli sodāmu nodarījumu. Vīriešu vidū šī attiecība ir vēl dramatiskāka. Sodīto skaita ziņā Krievija apsteidz jebkuru citu Eiropas vai Āzijas valsti. 2016.gadā pirmstiesas apcietinājumā, cietumā vai kolonijā Krievijā nonāca 630 000 cilvēku. Turklāt notiesātai personai ir maz cerību brīvību atgūt pēc īsa laika. Saskaņā ar Krievijas ieslodzījuma vietu pārraudzības iestāžu statistiku gandrīz pusei notiesāto ieslodzījuma termiņš ir trīs līdz desmit gadus ilgs. Vēl 420 000 krievu pērn piespriesti sodi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Kopumā tikai 2016.gadā vien Krievijā reģistrēti divi miljoni noziegumu un aizturēts vairāk nekā miljons aizdomās turamo.

Viens no cēloņiem tam, ka tik liels skaits cilvēku nonāk cietumā, ir izmeklētāju vēlme uzlabot sava darba statistiskos rādītājus, sarunā ar vācu sabiedrisko raidorganizāciju “Deutsche Welle” (DW) norāda Romanova. “Ja policija janvārī atklājusi 90% noziegumu, tad februārī viņi vēlas sasniegt 100% un saņemt prēmijas.” Turklāt vāji izglītoti tiesneši bieži pieņem nelikumīgus lēmumu, piebilst aktīviste. Vēl viena problēma ir tiesnešu korumpētība, kuru varasiestādes piecieš apmaiņā pret viņu gatavību ieņemt stingru, valdībai labvēlīgu nostāju lietās, kas saistītas ar vēlēšanām un politiku, uzsver Romanova, kas kritizē arī prokuratūru.
“Tā kļuvusi par iestādi, kas neizprot nedz tiesības, nedz savus pienākumus, bet toties sniedz milzīgas iespējas korupcijai,” norāda pilsoņtiesību aizstāve.

Viņa apgalvo, ka katru gadu Krievijā aiz restēm nonāk 200 000 nevainīgu cilvēku. “Tas ir tikai tāpēc, ka kļūdas pieļauj tiesu sistēma vai arī vienaldzības dēļ lietas pilnībā netiek izmeklētas, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tiek tiesāti politisku iemeslu dēļ vai tāpēc, ka kāds devis tādu pavēli,” norāda Romanova.

“Represīvā birokrātiskā sistēma vēlas cilvēku salauzt,” savukārt uzsver Krievijas ieslodzīto tiesību aizstāvības centra pārstāvis Pjotrs Kurjanovs, kurš norāda arī uz spīdzināšanas gadījumiem Krievijas cietumos. “No cietumiem tiek atbrīvoti saniknoti cilvēki, pret kuriem izturējušies kā pret vergiem,” atzīst Kurjanovs, piebilstot, ka viss, ko ieslodzītie bijuši spiesti cietumā paturēt sevī, pēc tam gāžas pār sabiedrību. Viņš norāda, ka pērn no Krievijas cietumiem tika atbrīvoti 210 000 cilvēku, taču resocializācijas programmas valstī nedarbojas. Lai gan valsts šim mērķim līdzekļus piešķir, tie pazūd valsts aparāta džungļos.

“Krievi nav pārāk tālu aizgājusi no Gulaga,” uzskata Kurjanovs.

Gan viņš, gan Romanova brīdina, ka arvien represīvākā valsts politika nevar neatstāt ietekmi uz visu sabiedrību. Pieaug noziedzība un mazinās pilsoņu drošība, kamēr cilvēku uzticība tiesu un sodu sistēmai arvien vairāk mazinās. Nedz valsts, nedz pilsoņi likumus vairs neievēro. Kad varasiestādes politiskos nolūkos sāk izmantot staļiniskā režīma slepenpolicijas “slavas pilno veikumu,” cilvēktiesības tiek mīdītas kājām, uzsver eksperti. “Humānismu mēs uztveram kā vājumu. No turienes nāk visa šī nežēlība. Tas ir apburtais loks,” norāda Romanova.
Viņa atzīst, ka Krievija kļuvusi par valsti, kas nonākusi “cietumnieku kultūras” ietekmē, jo tik lielam skaitam cilvēku ir ieslodzījumā gūtā pieredze. “Kad pat prezidents runā zagļu žargonā, jūs saprotat, ka sabiedrība ir slima,” uzsver pilsoņtiesību aizstāve.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Aizbrauc uz Krieviju un pameegjini pagaaniit tur esosho kaartiibu… beigsies ar kjurkji, vai kā Njemcovam 🙁
    Skumji. iisti nav skaidrs par ko anonymous te kjeerc!!!

  2. Krievijā ir vajadzīgi daudz ieslodzīto,bez tiem nevar nodrošināt lēto verga darbu vietās un profesijās, uz kurām neviens nedodas strādāt brīvprātīgi.Lielu darbu paveic iesauktie obligātā karaklausībā,taču tie izmaksā dārgāk.Pats esmu to piedzīvojis,kalpodams kara dienestā 1964.-1967.gadam.Esmu ar lauzni lauzis asfaltu,ar lāpstu racis tranšejas,tīrījis sniegu no Maskavas jumtiem un strādājis visus smagos un netīros darbus jaunbūvju caurvējā.

Draugiem Facebook Twitter Google+