Foto-LETA

Krievija slepus pēta arī Latvijas pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu 11

Līdzīgi kā ar Krimu pirms tās atņemšanas Ukrainai Krievijas dienesti slepus pēta arī Latvijas pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu, savu pētījumu plāno pasūtīt arī Latvijas valdība, 13.aprīlī ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Šādas ziņas satraukušas Saeimas Nacionālās drošības komisiju. Tās vadītājs Valdis Zatlers (RP) skaidro, ka mūsu austrumu pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju noskaņojuma zondēšana notiekot slēpti, un Krieviju pamatā interesējot sabiedrības attieksme pret Krimas atņemšanu Ukrainai.

Kā jau LETA vēstīja, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ paziņoja, ka lēmums par Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā tika pieņemts pēc pussalā veiktas socioloģiskas aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mani galīgie lēmumi tika pieņemti pēc tam, kad kļuva skaidrs cilvēku noskaņojums,” sacīja Putins, tiekoties ar Kremļa veidotās Viskrievijas tautas frontes aktīvistiem. Viņš paziņoja, ka “tikai pēc pirmo socioloģisko aptauju veikšanas, kuras mēs, teiksim atklāti, veicām slēpti, taču cipari bija diezgan tuvu realitātei, kļuva skaidrs, ka mēs esam pareizi izvēlējušies uzvedības līniju”.

Pirmā socioloģiskā aptauja parādījusi, ka pievienošanos Krievijai atbalsta 80% Krimas iedzīvotāju, bet Sevastopolē vēl vairāk, pavēstīja Putins, piebilstot, ka “referendumā, kad process sāka attīstīties, šis skaitlis pieauga vēl vairāk”. “Ja mēs nebūtu zinājuši tādu nostāju, mēs nerīkotos tā, kā rīkojāmies, – secīgi, uzstājīgi, izlēmīgi,” teica Putins.

Kā vēsta raidījums, ja iepriekš Krievija vairāk resursu ieguldīja, pētot mūsu politisko vidi un gatavošanos Eiropas savienības prezidentūrai, tad tagad to interesē vienkāršais cilvēks.

“Fakts ir tāds, ka viņi pēta sabiedrisko domu, mūsu mediju telpu, aptaujā cilvēkus, kuri brauc pāri robežai, uzdod konkrētus jautājumus, kāda ir viņu attieksme pret Krimas aneksiju, pret Krievijas politiku, vienvārdsakot, viņi pēta, cik tālu drīkst iet,” saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP).

Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Andis Kudors nedomā, ka Krievija būtu gatava īstenot Krimas scenāriju, jo “mēs esam NATO”. Tomēr, viņaprāt, ir skaidrs, ka Latvijas valdība vairs nevarēs nepievērst sevišķu uzmanību pierobežas reģioniem.

“Nekā personīga” ziņo, ka pagājušās otrdienas valdības sēdes slēgtajā daļā ministri vienojušies pasūtīt savu pētījumu sabiedrības noskaņojuma izpētei.

“Esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs izdarīsim sabiedrības aptauju par sabiedrības attieksmi pret starptautiskiem jautājumiem. Vairāk es neko negribētu precizēt,” uzsver Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).