Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. septembris, 2013
Drukāt

Krievija soda Moldovu par tuvināšanos ES

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Neapmierināta ar Moldovas tuvināšanos Eiropas Savienībai, Krievija šonedēļ noteica aizliegumu valstī ievest Moldovā ražotos vīnus.

 

Kaut arī Krievijas pārtikas kvalitātes uzraudzības dienesta priekšsēdētājs Genādijs Oniščenko skaidro, ka moldāvu vīni vairs neatbilst sanitārajām prasībām, lieguma pretinieki ir pārliecināti, ka tas ir kārtējais Kremļa mēģinājums ar sankcijām un ierobežojumiem piespiest Moldovu pievienoties Krievijas vadītajai muitas savienībai.

 

Starptautisko 
līgumu pārkāpums

“Mēs negrasāmies kļūt par Moldovas ekonomikas auklīti. Aizliegums ir vienīgais veids, kā varam atrisināt pašreizējo situāciju,” ziņu aģentūrai “Interfax” sacīja Oniščenko, norādot, ka Krievijas sanitārie dienesti vairākkārt lūguši Moldovai uzlabot vīna kvalitāti. “Runa ir par pārkāpumiem, kas attiecas uz vīna ražošanu un uzglabāšanu,” apgalvoja Krievijas pārtikas kvalitātes uzraugs. Moldova šos lūgumus esot ignorējusi un tāpēc, kā apgalvo Oniščenko, “negribīgi pieņemts vīna importa aizliegums”.

Tikmēr kāda augsta ranga Moldovas amatpersona, kura vēlējās saglabāt anonimitāti, sarunā ar interneta vietni “EUObserver.com” norādīja, ka Krievijas izbrāķētie vīni atbilst visiem Eiropas Savienības sanitārajiem un veselības standartiem. Tāpēc noteiktais embargo saskaņā ar Moldovas amatpersonas spriedumu ir kārtējais apliecinājums, ka Maskava izmanto ekonomiskās sankcijas un ārvalstu preču importa aizliegumus, lai izdarītu spiedienu uz suverēnas valsts izvēlēm.

Lai arī šāda Krievijas prakse nav sveša, Moldovas amatpersonas atzinušas, ka noteiktais liegums viņiem ir liels pārsteigums. “Vīna ievešanas liegums noteikts neilgi pēc tam, kad mūsu lauksaimniecības ministrs atgriezās no vizītes Maskavā, kur ar Krievijas amatpersonām pārrunāja eksporta noteikumus. Kad ministrs atgriezās, viņš bija pārliecināts, ka embargo nebūs,”

portālam “EUObserver.com” stāstīja minētā Moldovas amatpersona. Arī Moldovas ekonomikas ministrs Valērijs Lazars paziņoja, ka pagaidām nav izprotama Krievijas motivācija vīna importa aizliegumam. “Mums jāsaprot, kur Moldovas vīna kvalitātes problēmas pāraug politiskā cīniņā,” ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja Lazars. Moldovas premjerministrs Jurie Leanke norādīja, ka Krievijas ieviestais embargo ir kā valstu divpusējo, tā Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu pārkāpums. Bet valsts prezidents Nikole Timofti šādu Maskavas soli nodēvēja par “nedraudzīgu”.

 

Politiskā neapmierinātība

Vairums politisko apskatnieku ir vienisprātis, ka vīna importa embargo pamatā ir politiska motivācija. Maskava ir ļoti neapmierināta, ka Moldova tā vietā, lai pievienotos Krievijas stutētajai muitas savienībai, visticamākais, tuvākā gada laikā parakstīs brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Mēneša pirmajās dienās Krievijas vēstnieks Kišiņevā brīdināja, ka Moldovas tuvināšanās ES var izraisīt Krievijas atriebes reakciju, kas izpaustos arī gāzes piegāžu samazinājumos.

Krievija grib, lai Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina un Uzbekistāna pievienojas muitas savienībai, uz kuras pamata Kremlis cer 2015. gadā izveidot Eirāzijas Savienību.

Lai piespiestu valstis pievienoties muitas savienībai, Krievija izmanto arī draudus par ekonomisko sankciju lietošanu. Par to pagājušajā mēnesī pārliecinājās arī Ukraina, kuras tuvināšanās ES Krievijai ir īpaši nepatīkama.

Kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neizrādīja īpašu ieinteresētību pievienoties Maskavas kūrētajai muitas savienībai, Krievija uz robežas ar Ukrainu ieviesa stingras ukraiņu kravas automašīnu pārbaudes un brīdināja, ka Kijeva, parakstot tirdzniecības līgumu ar ES, būs spērusi “pašnāvniecisku soli”.

Krievijas iebiedēšanas taktika attiecībās ar bijušajām padomijas valstīm izpelnījusies arī asu ES amatpersonu nosodījumu. “Mums nav pieņemami nekādi mēģinājumi ierobežot šo valstu suverēnās izvēles. Mēs nevaram šīm valstīm pagriezt muguru,” paziņojis Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu. “Jebkādi Krievijas draudi, kuru iemesls ir līgumu parakstīšana ar ES, nav pieņemami,” uzsvēris ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle. “Tas attiecas uz visu veidu spiedienu, tostarp iespējamu enerģijas cenu ļaunprātīgu izmantošanu un importa aizliegumiem.”

 

Bīstami, bet ne nāvējoši

Vīnu un citu alkoholisko dzērienu, piemēram, konjaka un degvīna, eksports uz Krieviju Moldovai sniedz būtisku artavu valsts ekonomikā. Pērn, pateicoties alkohola tirdzniecībai uz Krieviju, Moldova nopelnīja 135 miljonus dolāru. Taču ekonomikas eksperti rēķina, ka nule noteiktais vīna eksporta liegums nebūs tik sāpīgs kā 2006. gadā Krievijas ieviestais embargo.

“2006. gadā uz Krieviju tika vesti 80 procenti no kopējā Moldovas vīna eksporta. Tagad tikai 28 procenti. Bīstami, bet ne nāvējoši,” mikro-blogošanas vietnē “Twitter” secinājis Moldovas un ES politiskais apskatnieks Niku Popesku.

Viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm Moldova atrodas pasaulē divdesmit piecu lielāko vīna ražotājvalstu vidū. Tās 142 vīna darītavas nodrošina lielu daļu no Moldovas kopējiem tirdzniecības apjomiem ar citām valstīm. Valdības mājas lapā vīna kultūra minēta kā viena no būtiskākajām Moldovas “tūrisma precēm”. Krievijā no kopējā vīna patēriņa desmit procentus veido tieši Moldovā ražotie vīni. Turklāt, kā atzīmē krievu ekonomiskie apskatnieki, šis procents būtu krietni lielāks, ja ne 2006. gada vīna embargo.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+