Krievijā spēkā stājas likums par adopcijas aizliegšanu uz ASV 0
Otrdien, 1.janvārī, Krievijā spēkā stājas likums, ar kuru aizliegta Krievijas bērnu adopcija uz ASV.
Jau ziņots, ka šis daudz peltais likums tika izstrādāts, atbildot uz ASV likumdevēju apstiprināto “Magņitska likumu”, ar kuru noteiktas sankcijas Krievijas amatpersonām, kas tiek vainotas cilvēktiesību pārkāpumos.
Saskaņā ar šo likumu ASV ģimenēm aizliegts adoptēt Krievijas bērnus, tiks apturēta Krievijas un ASV divpusējā adopcijas līguma darbība, bet ASV adopcijas aģentūrām būs aizliegts turpināt darbu Krievijā.
Tikmēr adopcijas aģentūras brīdina, ka, Krievijai aizliedzot bērnu adopciju uz ASV, vislielākie cietēji būs slimi bērni un bērni-invalīdi.
Kaut arī krievu ģimenes pēdējos gados adoptē aizvien vairāk bērnu, tieši amerikāņu vecāki ir tie, kuri ir gatavi savās ģimenēs uzņemt slimus bāreņus, skaidro adopcijas aģentūras “Wide Horizons for Children” Krievijas pārstāvis Andrejs Meteļskis. “Tas nozīmē, ka zaudētāji ir slimie bērni,” viņš uzsvēra.
28.decembrī Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstītais likums radīs traģiskas sekas arī desmitiem bērnu, kuru lietas jau ir izgājušas cauri juridiskajiem procesiem un kuri tuvākajā laikā tiktu vesti uz ASV pie saviem jaunajiem vecākiem, ar kuriem bērni jau ir pazīstami.
Likumam stājoties spēkā, 52 Krievijas bērni, kuriem jau ir atrasti audžuvecāki ASV un par kuru adopciju sākts kārtot dokumentus, jaunajās ģimenēs nenokļūs, apliecina Krievijas bērnu tiesību ombudsmens Pāvels Astahovs.
“Mums šobrīd ir trīs bērni adopcijas procesā, divi no viņiem ir invalīdi – piecgadīgs bērns ar Dauna sindromu, bet otrs četrus gadus vecs HIV vīrusa nēsātājs. Šie bērni vairs nav tik mazi – viņi saprot, ka pēc viņiem nāk nākotnes vecāki un viņus gaida, šīs ģimenes taču ir viņus jau apciemojušas,” atzīst amerikāņu aģentūras “Childrens Home Society and Services” darbinieks. “Mums šis lēmums ir sāpinošs. Mēs strādājam ar dzīviem cilvēkiem. Tas ir šoks!”
ASV adopcijas aģentūras “New Hope Christian Services” pārstāve Gaļina Sigajeva atklāj, ka tās Sanktpēterburgas nodaļā šobrīd tiek kārtota četru bērnu adopcija, turklāt divu bērnu dokumenti jau tiek caurskatīti tiesās. Starp šiem bērniem ir arī piecus un sešus gadus veci brālīši, no kuriem viens ir invalīds.
“Viņi dzīvo labošanas bāreņu namā, un pēc tam viņus sagaida internātskola atpalikušajiem bērniem. Par to domāt ir vienkārši sāpīgi,” norāda Sigajeva.
“Nemaz neatceros, ka mēs būtu kārtojuši veselu bērnu adopcijas,” viņa piebilst, sakot, ka adoptēto bērnu bioloģiskie vecāki pārsvarā ir bijuši narkomāni, alkoholiķi vai sifilisa slimnieki. “Esmu pārliecināta, ka viņi neatrastu sev ģimenes Krievijā, – viņi ir ļoti sarežģīti bērni. Ir ļoti grūti viņus audzināt mūsu vidē.”
“Šeit nav ne mazākās saistības ar bažām par bērnu interesēm. Ir nožēlojami, ka bērni ir kļuvuši par kārti politiskajā spēlē,” atklāj Sigajeva.
Krievijas parlamenta augšpalāta likumu apstiprināja 26.decembrī. Tas tika izstrādāts, atbildot uz ASV likumdevēju apstiprināto “Magņitska likumu”, ar kuru noteiktas sankcijas Krievijas amatpersonām, kas tiek vainotas cilvēktiesību pārkāpumos.
“Antimagņitska likums” izraisījis vētrainas debates sabiedrībā, kā arī bažīgus vērtējumus premjerministra Dmitrija Medvedeva valdībā. Nesenās preses konferences gaitā Putinam par šo dokumentu atbildēt nācās astoņas reizes.
Vairāki Krievijas politikas “smagsvari”, arī izglītības ministrs Dmitrijs Ļivanovs, rīkojoties ierastajai notikumu gaitai netipiski, izteikuši iebildumus pret likumprojektu, norādot, ka, īstenojot šādu “aci pret aci” politiku, apdraudēti būs tie bērni, kuriem pašā Krievijā atrast audžuvecākus nav izdevies. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, retu reizi atļaujoties nepiekrist vadības nostājai, likumprojektu nodēvējis par “kļūdu”.
No 3400 Krievijas bērniem, kas 2011.gadā tika adoptēti uz ārzemēm, teju trešā daļa – 956 bērni – nonāca ASV, liecina oficiālā statistika. No šiem bērniem 89 bija invalīdi.
Kaut arī arvien stingrāko noteikumu dēļ pēdējo piecu gadu laikā sarucis adopciju skaits, valstu vidū, no kurām uz ASV tiek adoptēts visvairāk bērnu, Krievija joprojām ierindojas trešajā vietā.
ASV prezidents Baraks Obama 14.decembrī parakstīja tā dēvēto Magņitska likumu, kurā paredzēta normālu tirdzniecības sakaru izveidošana ar Krieviju, bet arī noteiktas sankcijas cilvēktiesību pārkāpumos vainotajām Krievijas amatpersonām.
Obama likumu parakstīja dienu pēc tam, kad Putins bija nosodījis ASV likumdevēju apstiprināto likumu, ar kuru Vašingtonas “melnajā sarakstā ” tiek iekļautas Krievijas amatpersonas, kas ir vainojamas jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska nāvē pirmstiesas ieslodzījumā.
Atbilstoši “Magņitska likumam” “melnajā sarakstā” iekļautajām Krievijas amatpersonām Vašingtonai ir jāatsaka ASV vīzas, kā arī jāiesaldē viņu aktīvi.
Jau ziņots, ka Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
