Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Krievijā stājas spēkā jaunais likums par valsts nodevību

Foto - AFPFoto - AFP

Krievijā spēkā stājies likums, ar kuru tiek paplašināti valsts nodevības un valsts noslēpumu izpaušanas jēdzieni. Vienlaikus prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis norādījis, ka atsevišķu likuma normu bardzība varētu tikt mazināta, ja tas būs nepieciešams.

Putins parakstīja likumu, par kuru cilvēktiesību aktīvisti izteikušies, ka tas var tikt piemērots pret jebkuru varas oponentu, kurš nodevis informāciju kādai ārzemju organizācijai, jo to var interpretēt kā kaitējuma nodarīšanu Krievijas drošībai. Likums izraisījis aktīvistu sašutumu. Viņi pauž pārliecību, ka likums ir daļa no plašākām represijām pret opozīciju, kas izvērstas, atriebjoties par bezprecedenta protestiem pret Putina kārtējo ievēlēšanu prezidenta amatā.

Kremlis vēros, kā notiek likuma īstenošana, apliecināja Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, vienlaikus norādot – nav izslēgts, ka likums vēl tiks labots. “Prezidents tiešām pauda gatavību sekot šim likumam ļoti uzmanīgi,” Krievijas ziņu aģentūras citē Peskova teikto.

Šonedēļ uzrunājot cilvēktiesību aktīvistus, Putins norādīja, ka ir gatavs apsvērt domu, ka dažu likuma normu bardzība varētu tikt mazināta. “Atgriezīsimies pie tā no jauna, padomāsim,” viņš sacīja. “Es jums piekrītu – jautājumā par to, kas ir valsts nodevība, nedrīkst pastāvēt brīva interpretācija.” Putina izteiktie apgalvojumi nozīmē – ja līdz ar likuma īstenošanu atklāsies, ka tas rada problēmas, ierobežojot pilsoņu brīvības un tiesības, prezidents ir gatavs “turpināt darbu pie šī dokumenta”, skaidroja Peskovs.

Kad likumprojekts vēl tikai tika apstiprināts parlamentā, Krievijas prese rakstīja, ka “nodot dzimteni” kļuvis daudz vienkāršāk, turklāt specdienestiem vieglāk kļuvis pierādīt “spiega un nodevēja” noziedzīgos nodomus. Par noziegumu tagad var atzīt “jebkuru darbību, kas ir saistīta ar varas politisko pretinieku komunikāciju ar ārzemniekiem vai ārvalstu organizācijām, arī cilvēktiesību situācijas ziņojumu prezentāciju starptautiskajos forumos”, norādīja organizācijas “Par cilvēktiesībām” priekšsēdētājs Ļevs Ponomarjovs. Šī likuma pieņemšana ir pašreizējās “drudžaini aizliedzošās likumdošanas tradīcijas turpinājums”, sacīja bijusī Prezidenta cilvēktiesību padomes priekšsēdētāja, cilvēktiesību aktīviste un sabiedriskā darbiniece Ella Pamfilova. Advokāts Konstantīns Rivkins norādīja, ka jaunie labojumi ir “Damokla zobens, kas karājas virs katra pilsoņa, kas sazinās ar ārzemnieku vai nu dienesta vajadzību dēļ, vai pat nevainīgā sadzīviska rakstura tikšanās reizē”.

Federālā drošības dienesta (FDD) sagatavoto likumprojektu jau 2008. gadā parlamentam bija iesniegusi tolaik vēl Vladimira Putina vadītā valdība, taču tā pieņemšanu bloķēja toreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš priekšroku deva liberālākai retorikai. Pēc Putina atgriešanās prezidenta krēslā uz trešo pilnvaru termiņu likumprojekts atkal nonāca likumdevēju rokās. Turpmāk termins “spiegošana” attieksies arī uz Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas sniedz atbalstu ārvalstīm vai ārvalstu organizācijām darbībās, kas vērstas pret valsts “konstitucionālo iekārtu, suverenitāti vai teritoriālo un valstisko nedalāmību”. Līdzšinējā likuma redakcija par spiegošanu atzina vienīgi “kaitējumu Krievijas Federācijas ārējai drošībai”.

Pilsoņtiesību aizstāvju organizācijas norāda, ka jaunā redakcija var tikt izmantota, lai vērstos, piemēram, pret tādu pazīstamu cilvēktiesību organizāciju kā “Memoriāls”, kas vēlas veicināt lielāku plurālismu Krievijas sabiedrībā. FDD likumprojektam pievienotajā anotācijā skaidroja, ka šāda norma nepieciešama, jo ārvalstu izlūkdienesti nolūkā radīt kaitējumu Krievijai plaši izmatojot starptautiskās organizācijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+