Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. oktobris, 2015
Drukāt

Krievija vadībā elektroniskajā karā (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

ASV militārpersonām nācies atzīt, ka viņiem šobrīd nav pretlīdzekļu Krievijas modernizētajai elektronisko traucējumu iekārtai "Krasuha-4", kas lieto globālo pozicionēšanas sistēmu un tiek izmantota Austrumukrainā un Sīrijā.

ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālis Bens Hodžs atzinis, ka Krievijas spēja militārajās aktivitātēs Ukrainas dienvidaustrumos un Sīrijā radīt traucējumus visiem pretinieka sakaru līdzekļiem no mobilajiem tālruņiem, militārajām radio iekārtām un bezpilota lidaparātu sakaru sistēmām izraisa bažas. ASV armijas Kiberpavēlniecības komandiera vietnieks Ronalds Pontiuss īpaši rīkotā konferencē oktobrī paziņojis: “Nevar nenonākt pie secinājuma, ka mēs nevirzāmies uz priekšu tik ātri, kā prasa apdraudējums.”

 

Specializējas elektroniskajā karadarbībā

Pentagona amatpersonas cenšas izstrādāt pretlīdzekļus, lai vērstos pret Maskavas lietotajām elektroniskā kara ierīcēm Austrumukrainā un Sīrijā. ASV armijā ir tikai daži simti īpaši sagatavotu speciālistu elektroniskā kara jomā, bet Krievija un Ķīna pēdējos gados ir atvēlējušas vairāk naudas un koncentrējušas pūliņus šajā virzienā, teikts Pentagona ziņojumā. Diviem potenciālajiem ASV pretiniekiem ir virkne dažāda lieluma militāro vienību, kas specializējas elektroniskajā karadarbībā, teica ASV armijas pulkvedis Džefrijs Čērčs intervijā žurnālam “Foreign Policy”. Šo vienību rīcībā ir īpaša elektroniskās karadarbības aparatūra. Pulkvedis pavēstīja, ka viņa vadītajā vienībā šobrīd ir 813 speciālisti, lai gan paredzēts vairāk nekā tūkstotis štata vietu. Katrs armijas bataljons norīko divus karavīrus darbam elektroniskā kara vienībā, kur kaujas dežūras ir 24 stundas diennaktī. ASV bruņotos spēkus paredzēts samazināt no 570 tūkstošiem karavīru Afganistānas un Irākas kara karstumā 2005. gadā līdz 450 tūkstošiem karavīru 2017. gadā. Ja tuvākajos mēnešos Kongress nepieņems lēmumu par ilgtermiņa militāro budžetu, armijas samazinājums var būt vēl lielāks.

Kā ziņo laikraksts “The Wall Street Journal”, ASV ir pārkārtojušas pretartilērijas radaru iekārtas, ko plānots sūtīt uz Ukrainu, lai radari nevarētu ielūkoties Krievijas teritorijā, mēģinot ierobežot to varbūtēju izmantošanu uzbrukumam pāri Ukrainas robežai. Šāda rīcība ir sadusmojusi republikāņu likumdevējus, kuri kritizē prezidenta Baraka Obamas administrāciju par nevēlēšanos sūtīt Ukrainai modernākus kaujas ieročus, lai atvairītu Krievijas atbalstīto separātistu uzbrukumus. ASV Aizsardzības ministrija ir brīdinājusi Ukrainu, ka Krievija var mēģināt sagraut radaru iekārtas, un ASV karavīri apmāca Ukrainas karavīrus, kā pasargāt radarus no ienaidnieka uzbrukumiem. Atsaucot atmiņā aukstā kara gadus, Krievijas zemūdenes un spiegu kuģi pēdējos mēnešos uzturas uzkrītoši tuvu Atlantijas okeāna rajoniem, kur dzelmē izvietoti stratēģiski svarīgi zemūdens sakaru kabeļi. Pa optisko kabeļu dzīslām katru dienu tiek pārvietota naudas plūsma vairāk nekā 10 triljonu dolāru apjomā, kas darbina globālo ekonomiku. Ja Krievijas dziļūdens aparātam izdotos pārgriezt kādu no šiem kabeļiem, sekas pasaules saimniecībai būtu katastrofālas, atzīmē “WSJ”. ASV militārpersonas bažījas, ka Krievija okeāna gultnē mēģina atklāt īpašos kabeļus, kas tiek lietoti informācijas pārraidīšanai par Pentagona militārajām operācijām.

 

Poligons Sīrijā un Austrumukrainā

Krievija izvērsa elektronisko karu līdz ar iebrukumu Krimā 2014. gada pavasarī, bloķējot Ukrainas armijas radiosakarus un mobilos tālruņus. Ukraina, kuras armijas aprīkojumā bija tehniski viegli bloķējamas elektroniskās sistēmas, bija piemērots pretinieks, lai Krievija varētu apliecināt savu pārākumu elektroniskajā karā. “Krievijas pūliņi visdrīzāk nebija tik daudz vērsti pret Ukrainu, kā pret NATO un citiem spēcīgākiem pretiniekiem,” uzskata Ukrainas analītiķis Dmitrijs Gorenburgs.

Par Krievijas lietoto elektroniskā kara iekārtu efektivitāti pārliecinājušies arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji, jo viņu izmantotie bezpilota aparāti, kam vajadzētu pārraudzīt karadarbības teritoriju Ukrainas austrumos, tika padarīti akli ar traucējošiem signāliem no zemes. ASV militārpersonām nācies atzīt, ka viņiem šobrīd nav pretlīdzekļu Krievijas modernizētajai elektronisko traucējumu iekārtai “Krasuha-4”, kas lieto globālo pozicionēšanas sistēmu un tiek izmantota Austrumukrainā un Sīrijā, raksta “FP”. ASV armijas ārzemju militārās pētniecības birojs secinājis, ka Krievijas armija šogad ir būtiski palielinājusi elektroniskā kara jaudu: “Krievijas politiskā un militārā vadība apzinās, ka spēja iedragāt pretinieka sakaru kanālus un elektroniskās iekārtas var palīdzēt izlīdzināt spēkus cīņā ar spēcīgāku pretinieku karā ar parasto bruņojumu.” Pērn martā ASV aizsardzības ministra vietnieks Roberts Vērks izveidoja elektroniskā kara vadības centru, par kura vadītāju iecēla Frenku Kendalu, kurš ministrijā pārraudzīja bruņojuma iepirkumus un loģistiku. Pentagona vadība uzskata, ka ASV armijas elektroniskā kara jauda ir jāpalielina, taču tas nav paveicams īsā laikā. Karavīriem jāmācās darboties jauna veida karā, kur izšķiroša nozīme būs tehnoloģiski sarežģītiem elektromagnētiskiem ieročiem, kas jau nonāk ASV varbūtējo pretinieku arsenālā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Krieviem jau no PSRS laikiem ir iestrādes radiosakaru traucēšanā, tā ka tas nav nekas jauns. Savā laikā tika traucēti “Amerikas balss” un “Brīvās Eiropas” radioraidījumi, īpaši Baltijā, noskaņojoties uz attiecīgo radiofrekvenci ar spēcīgākas jaudas raidītāju. Līdz šim amerikāņiem nav bijis nekādas vajadzības pēc šāda tipa raidītājiem, bet tagad militārajiem sakariem droši vien pielāgos jaudīgākas iekārtas. Nevajag te pārspīlēt šo radiotraucējumu nozīmi, jo mūsdienās informāciju var nodot un saņemt ne jau tikai ar radioiekārtām. Mūsu žurnālistiem ir tieksme visu pārspīlēt un rādīt melnbaltās krāsās.

  2. Raggsta autors ir kāds elektronikas dīvāneksperts vai vnk provokātors?

  3. Malaci vatniki.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+