Krievija var mēģināt izraisīt konfliktu starp NATO dalībvalstīm, brīdina eksperts 2
Reaģējot uz Melnkalnes iestāšanās sarunu uzsākšanu ar NATO, Krievija var mēģināt izraisīt konfliktu starp alianses dalībvalstīm, izmantojot vēsturiski vēsās attiecības starp Grieķiju un Turciju, kā arī izvērst propagandas kampaņu Balkānos, aģentūrai BNS sacīja ārpolitikas un drošības politikas eksperts Kārlis Daukšts.
Viņš norādīja, ka Krievijas atbildes soļus pēc tam kā NATO pavēstīja par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Melnkalni, ir grūti prognozēt. Vienlaikus sagaidāms, ka Krievija varētu izmantot ekonomiskās sviras un iekšējās pretrunas Melnkalnē, kuras iedzīvotāji nav viennozīmīgi noskaņoti pret valsts dalību aliansē. “Krievija izmantos propagandas mehānismus, ekonomiskās sviras, jo uzskata Balkānus par savu ietekmes sfēru,” sacīja Daukšts.
Tajā pašā laikā, lai ietekmētu procesus Balkānos, Krievija varētu pievērsties arī Bulgārijai vai Grieķijai, kurai vēsturiski ir saspīlētas attiecības ar Turciju. Īpaši draudīgas būtu Krievijas darbības Grieķijā. Daukšts atgādināja, ka Turcijas lidmašīnas bieži ir pārkāpušas Grieķijas gaisa telpu un arī Atēnām ir tiesības rīkoties tikpat agresīvi attiecībā uz savu gaisa telpas aizsardzību. “Tādējādi var tikt izraisīts konflikts NATO iekšienē, kas būtu ļoti bīstams,” teica Daukšts.
Eksperts arī norādīja, ka Krievijas karaspēka pārvietošana NATO austrumu robežas tuvumā gan esot mazticama, tāpat diez vai sekos kādas Maskavas militārās darbības.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Krievija trešdien brīdināja, ka tā būs spiesta reaģēt uz NATO paplašināšanos pēc tam, kad alianse uzaicināja Melnkalni kļūt par tās 29.dalībvalsti.
Uzaicinājums nelielajai Balkānu valstij sākt iestāšanās sarunas ar NATO izteikts laikā, kad Rietumvalstīm ir būtiskas nesaskaņas ar Krieviju par daudziem jautājumiem. Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, NATO ir pastiprinājusi militāro klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs, lai tām apliecinātu, ka tās ir pasargātas no Krievijas agresijas.
“Visdažādākajos līmeņos Krievija vienmēr ir norādījusi, ka tālāka NATO, NATO militārās infrastruktūras paplašināšana uz austrumiem, protams, var novest tikai pie atbildes reakcijas no austrumiem, tas ir no Krievijas puses, kuras interesēs ir sniegt drošību un atbalstīt savu interešu prioritāti,” žurnālistiem teica Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Paziņojot par NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē pieņemto lēmumu, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka vēsturiskais uzaicinājums Melnkalnei neskar nevienu citu un “nav vērsts pret kādu”.
“Ir ārkārtīgi svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka jebkurai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu,” teica Stoltenbergs. “Nevienam citam nav tiesību iejaukties tadā lēmumā,” viņš piebilda.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sūkstījies par, viņaprāt, NATO iejaukšanos Krievijas interešu zonā, un pagājušajā nedēļā viņš teica, ka sagaidāmais uzaicinājums Melnkalnei ir “nopietns eiroatlantiskā bloka trieciens”. “Tāda veida iniciatīvai ir reālas iespējas izraisīt konfrontāciju. Tas neveicinās mieru un stabilitāti ne Balkānos, ne Eiropā kopumā,” paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija. “Tas vēl vairāk sarežģīs Krievijas un NATO attiecības,” tā piebilda.
Nelielā Balkānu valsts ar nedaudz vairāk kā 600 tūkstošiem iedzīvotāju neatkarību ieguva 2009.gadā. Līdz tam tā bija federācijā ar Serbiju, kas ir ilggadēja Krievijas sabiedrotā.
