Foto LETA

Krievijas īstenotā propaganda vēlas radīt ilūziju par Baltijas valstu lielo atkarību no kaimiņvalsts, tā Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) jaunā rakstu krājuma “Cietoksnis Krievija: politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Krievijā pēc Krimas aneksijas un tās ietekme uz Baltijas valstīm” prezentācijā sacīja Lietuvas Militārās akadēmijas lektors Ļuds Zdanavičs.

Lasītākie

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

Lasīt citas ziņas

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstis no Krievijas noteiktajām sankcijām īpaši lielus zaudējumus nav cietušas. Neskatoties uz to, ka atsevišķi avoti Baltijas valstīm prognozējuši iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu pat 5% robežās, tas tā arī neesot noticis.

Tāpat Baltijas valstu ostas un uzņēmumi relatīvi labi spējuši pielāgoties pašreizējai situācijai un tikai dažās no ostām piedzīvojuši pārkrauto kravu kritumu. Tomēr Krievijas finanšu ietekme novērojama tieši Latvijā, kas saistīts ar nerezidentu noguldījumiem. Pārējās Baltijas valstīs šie apmēri tomēr esot mazāki, skaidroja Zdanavičs.

Nosaukta deputāte, kurai nāksies atstāt mandātu pēc Kariņa atgriešanās Saeimā

VIDEO. Dubaijā “peld” gan auto, gan lidmašīnas: spēcīgo lietusgāžu dēļ applūduši skrejceļi, ielas un pat metro

Zelenskis parakstījis mobilizācijas likumu: paredzēti stingrāki sodi par izvairīšanos no iesaukšanas un samazināts vecuma slieksnis

Viņš arī norādīja, ka Baltijas valstis spējušas uzturēt stabilus attīstības tempus, kas norādot, ka šo valstu atkarība no Krievijas pastāv, taču minimāli. “Noteikti tas nav tik daudz, kā to vēsta Krievijas propaganda,” viņš piebilda.

LETA jau iepriekš vēstīja, ka Krievijas pretsankcijas un ekonomiskā stāvokļa vispārējā pasliktināšanās negatīvi ietekmējusi noteiktas Latvijas tautsaimniecības nozares. Aprēķini liecina, ka šīs pretsankcijas Latvijas ekonomikai radījušas zaudējumus 0,25% apmērā no IKP, liecina iepriekš publicētais Ārlietu ministrijas dokuments par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.

Neskatoties uz to, ievērojamāku kaitējumu Latvijas ekonomikai radījusi tieši Krievijas ekonomiskā lejupslīde – kopumā 0,6% no IKP -, turklāt kopējais eksports uz Krieviju krities par vairāk nekā 20%, Latvijas kopējais eksports turpinājis pieaugt, tostarp uz ES valstīm, savukārt 20% pieaugums novērots uz trešajām valstīm.

Jaunajā rakstu krājumā tiek apskatīti politiskie un ekonomiskie procesi Krievijā no Krimas aneksijas brīža līdz 2015.gada nogalei. Grāmata ir sadalīta četrās tematiskās daļās: ideoloģija, politika, ekonomika un drošība.