Krievijas aktīvisti plāno 9.maijā izvietot uz autobusiem Staļina portretus 0
Ikgadējās akcijas “Uzvaras autobuss” dalībnieki no Krievijas plāno, ka no 9.maija Rīgā un Tallinā kursēs autobusi, uz kuriem būs padomju diktatora Josifa Staļina portrets.
“Mums izdevās nokļūt pie kompānijas, kas izīrē reklāmas laukumus uz Rīgas un Tallinas autobusiem,” vietnē “Live Journal” paziņoja akcijas iniciators interneta blogotājs Viktors Loginovs.
Viņš norādīja, ka uz autobusiem nebūs attēlota padomju simbolika, kuras demonstrēšana Baltijas valstīs ir aizliegta. Apspriešanai iesniegtajos maketos ir attēlots Staļina portrets un fonā ‒ Tallinas “Bronzas kareivja” piemineklis un 1945.gada Uzvaras dienas parādes Maskavā attēls.
“Padomju simbolikas, kā redzat, maketos nebūs, tātad likumu par tās aizliegumu mēs nepārkāpjam. Kā pārējās pilsētās, kas piedalās akcijā, plānojam, ka autobusi [Latvijas un Igaunijas galvaspilsētās] sāks kursēt 9.maijā,” paskaidroja Loginovs.
Aktīvists arī paziņoja, ka tiek vākti līdzekļi šādu autobusu kursēšanai Krievijas un Ukrainas pilsētās. Organizatori cer, ka 9.maijā vairāku valstu pilsētās sāks kursēt vairāki desmiti autobusu ar Staļina portretu.
Pirmais šāds autobuss 2010.gadā sāka kursēt Krievijas otrā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā, kur tā maršruts veda arī pa tūristu iecienīto Ņevas prospektu. Aktīvisti Staļina portretu varēja izvietot, jo iegādājās reklāmas vietu uz autobusa. Naudu saziedoja akcijas atbalstītāji no vairākām valstīm.
Lai gan akcijas organizatori tolaik cerēja, ka autobuss kursēs vismaz divas nedēļas, jau nākamajā dienā akcijas pretinieki Staļina portretu aizkrāsoja.
Pērn šādi autobusi kursēja vairākās Krievijas pilsētās.
Krievijā un citur Neatkarīgo valstu sadraudzībā (NVS) Uzvaras dienu jeb 9.maija svētkus svin par godu PSRS uzvarai Otrajā pasaules karā pār nacistisko Vāciju, jo 1945.gada 9.maijā pēc Maskavas laika Padomju Savienība un Vācija parakstīja aktu par Vācijas kapitulāciju. Citur Eiropā nacisma sagrāvi atceras 8.maijā, jo 1945.gada 8.maijā stājās spēkā akts par kapitulāciju, kuru Vācija 7.maijā parakstīja ar antihitleriskās koalīcijas sabiedrotajiem. Šo aktu Staļins atzina par nepietiekamu, un pēc viņa prasības Vācija vēlāk parakstīja jau minēto atsevišķo kapitulācijas aktu ar PSRS.
